Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa (Kaja Kallas) kopā ar Latvijas un Lietuvas valstu līderiem 4.septembrī saņēma Frīdriha Augusta fon Hajeka fonda balvu par demokrātisko vērtību aizstāvību un liberālas ekonomikas politikas īstenošanu, informē Igaunijas raidorganizācija ERR.
Savā runā Kaja Kallasa sacīja, ka Igaunija ieklausījās starptautiskajā viedoklī, kad atjaunoja savu valsti pēc Padomju Savienības sabrukuma, bet tagad, iespējams, esot pienācis laiks ieklausīties arī tajā valstīs, kas atrodas Krievijas pierobežā.
«Igaunijas vārdā esmu pagodināta saņemt šo balvu kopā ar Latvijas un Lietuvas kolēģiem par Eiropas demokrātisko vērtību aizstāvēšanu,» sacīja premjerministre.
«Godīgi sakot, es uzskatu, ka šī balva būtu jāpiešķir manam tēvam un viņa laikabiedriem, jo viņi pieņēma svarīgus lēmumus, lai izveidotu Igauniju tādu, kādu mēs to pazīstam šodien.»
Premjerministre atgādināja laiku, kad pirms 31 gada, atbrīvojoties no totalitārā režīma, Igaunijai bija pilnīgi no jauna jāveido brīva un atvērta sabiedrība.
«Demokrātisku attiecību atjaunošana starp pilsoņiem un valsti nav kaut kas tāds, ko var izdarīt vienā dienā. To nevar vienkārši iemācīties no grāmatām.»
«Dzīve padomju okupācijas apstākļos tolaik veidoja mūsu cilvēku domāšanu un attieksmi, ka valsts nebija mūsu, bet gan viņu, okupantu, tāpēc zagt no valsts bija labi,» sacīja Kallasa.
Pēc viņas teiktā, Igaunija jau no paša sākuma saprata, ka tiesiskums ir labklājības pamats – ja investori uzticas valsts tiesiskajai sistēmai, viņi nebaidās investēt tās ekonomikā.
Igaunija lepojas ar visu, ko tā ir sasniegusi pēdējo 30 gadu laikā.
Kopš 90.gadu sākuma vidējā alga Igaunijā ir palielinājusies 45 reizes, bet vidējā pensija – 60 reizes. Pat neskatoties uz inflāciju, Igaunijas IKP ir pieaudzis aptuveni 3,5 reizes, daudz straujāk nekā visā Eiropā kopumā. Tā rezultātā valsts dzīves līmenis ir strauji pietuvojies ES vidējam līmenim. Šajā procesā Igaunija ir apsteigusi vairākas tā sauktās vecās Eiropas valstis, no kurām nesenākā ir Spānija.
Neraugoties uz dažādiem iekšējiem un ārējiem spiedieniem veikt pārmaiņas, Igaunija lielā mērā ir palikusi uzticīga šiem principiem, kas arī ir kļuvusi par pamatu tās līdzšinējiem panākumiem.
Savā uzrunā Kallasa norādīja, ka Eiropas demokrātisko vērtību aizstāvēšana ir tikpat aktuāla kā toreiz [pēc Padomju okupācijas režīma sabrukuma], jo šodien šīs vērtības tiek aizstāvētas arī Ukrainā.
Būdama ES un NATO dalībvalsts, Igaunijai ir iespēja izrādīt līderību un uzņemties atbildību par demokrātijas principu aizstāvībā.
«Nav grūti savilkt paralēles ar mūsu pašu valsts veidošanu un to, cik svarīgi ir sniegt atbalstu Ukrainai tagad. Ukrainai uzbrūk, jo tā ir demokrātiska valsts, tā ir izveidojusi atvērta tirgus ekonomiku un vēlējās kļūt par daļu no ES tiesiskuma saimes,» sacīja premjerministre.
Kallasa uzskata, ka valstīm, kuras atguva neatkarību aukstā kara beigās, vēsture pavēra nelielu iespēju logu, ko Igaunija, Latvija un Lietuva spēja izmantot.
«Ir grūti iedomāties, kāda situācija būtu tagad, ja Baltijas valstis 2004.gadā nebūtu kļuvušas par NATO un ES dalībvalstīm.»
Savā runā Kallasa piesardzīgi pieminēja Krievijas politiķa Dmitrija Medvedeva, Kremļa režīma galvenā propagandista, sacīto: «Tas, ka jūs esat brīvi, nav jūsu sasniegums, bet gan drīzāk neveiksme no mūsu [Krievijas] puses.»
Pēc premjerministres domām šādi izteikumi norāda, ka, neskatoties uz Padomju Savienības sabrukumu, tās ekspansionistiskā koloniālā ideoloģija vēljoprojām ir dzīva.
Neviens no Krievijas līderiem nav atteicies no mērķa iekarot jaunas teritorijas. Ukraina nav tikai īslaicīga neprāta upuris.
«Mēs esam liecinieki ilgi plānotai Kremļa kampaņai, kuras mērķis ir ar brutālu spēku kontrolēt kaimiņvalstis, neskatoties uz cilvēku upuriem,» sacīja premjerministre.
Kremļa ambīciju pazīmes esot bijušas redzamas visu laiku. Tomēr, neskatoties uz to, daudzi centās ņemt vērā Krievijas intereses.
Kā vienu no piemēriem Kallasa min NATO Bukarestes samitā 2008.gadā pieņemto lēmumu nepiešķirt Ukrainai un Gruzijai rīcības plānu dalībai NATO. Krievija uztvēra to kā vājuma pazīmi un skaidru aicinājumu militāri nostiprināt savas pozīcijas Eiropā.
«Tagad mūsu pienākums ir mācīties no saviem pagātnes lēmumiem,» uzsvēra Kallasa.
«Mēs nedrīkstam atkārtot kļūdas, ko pieļāvām, reaģējot uz agresiju Gruzijā, Krimā un Donbasā, kad Krievija ieguva teritorijas un netika par to sodīta. Tam nesekoja nekādas juridiskas sekas.»
Viņa uzskata, ka visa starptautiskā uz noteikumiem balstītā kārtība būs apdraudēta, ja ES un NATO nespēs saglabāt stingru nostāju un nesodīs Krieviju par paveiktajiem kara noziegumiem.
«Tām [valstīm], kas robežojas ar agresoru, ir atšķirīga pieredze un perspektīva nekā tām, kam ir daudz labāki kaimiņi. Veidojot demokrātiju saskaņā Frīdriha Augusta fon Hajeka (Friedrich August von Hayek) principiem, mēs ieklausījāmies savos starptautiskajos draugos un padomdevējos,» norādīja Kallasa.
«Un varbūt tagad ir pienācis laiks ieklausīties mūsos.»
Haika fonda starptautiskā balva tiek piešķirta reizi divos gados personām, kuru darbība ir bijusi izcila liberālās ekonomiskās un sociālās kārtības radīšanā, stiprināšanā vai veicināšanā Vācijā, Eiropā vai citur pasaulē.
