ASV viceprezidente Kamala Harisa (Kamala Harris) trešdien, 6.novembrī, piekāpšanās runā apsolīja turpināt cīnīties par ideāliem, kas veidoja viņas kampaņu, atzīstot ievēlētā prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) pārliecinošo uzvaru, kad otrdien vēlēšanās desmitiem miljonu amerikāņu raudzījās pāri viņa apsūdzībām krimināllietās un šķeļošajai retorikai, lai pieņemtu līderi, kurš, ja īstenos savus kampaņas solījumus, pārbaudīs prezidenta varas robežas, ziņo “Reuters”.
Tramps, pēc divu atentātu pārdzīvošanas, kļūs par 47.ASV prezidentu.
Trešdienas pēcpusdienā savā uzrunā Hovarda universitātē, ko viņa reiz absolvējusi, Harisa centās mierināt vēlētājus, kuri cerēja, ka viņa kļūs par pirmo sievieti – ASV prezidenti.
“Visiem, kas klausās, lūdzu, nekrītiet izmisumā,” viņa sacīja. “Šis nav brīdis, lai nolaistu rokas. Šis ir brīdis, lai uzlocītu piedurknes.”
Harisa sacīja, ka ir zvanījusi Trampam, lai viņu apsveiktu, un aicināja visus uz mierīgu prezidentūras nomaiņu. Taču viņa nebija gatava pieņemt viņa redzējumu par valsti.
“Lai gan es piekāpjos šajās vēlēšanās, es nepiekāpjos cīņai, kas kurināja šo kampaņu,” viņa sacīja, solot turpināt cīņu par sieviešu tiesībām un pret vardarbību ar ieročiem, kamēr daži atbalstītāji pūlī izplūda asarās. “Cīņai par brīvību, par iespējām, par taisnīgumu un par cieņu visiem cilvēkiem.”
“Amerikāņu demokrātijas pamatprincips ir tāds, ka tad, kad mēs zaudējam vēlēšanās, mēs pieņemam to rezultātus. Šis princips, tāpat kā jebkurš cits, atšķir demokrātiju no monarhijas vai tirānijas, un ikvienam, kas tiecas pēc sabiedrības uzticības, tas ir jārespektē,” sacīja Harisa, norādot uz Trampa centieniem pirms viņa uzvaras sēt šaubas par vēlēšanu leģitimitāti.
Harisa mudināja savus atbalstītājus, īpaši jauniešus, nepadoties pat vilšanās gadījumā un teica: “Dažreiz cīņa prasa laiku. Tas nenozīmē, ka mēs neuzvarēsim.”
Pēc tam, kad jūlijā Baidens atkāpās no kandidēšanas, Harisa pārņēma vadību Demokrātu partijā, piešķirot kampaņai jaunu entuziasmu un finansējumu. Tomēr viņai bija grūtības mazināt vēlētāju bažas par ekonomiku un imigrāciju.
Vismaz 200 cilvēku pulcējās pie Trampa starptautiskās viesnīcas un torņa Čikāgā, lai protestētu pret viņa ievēlēšanu. Uz viena no plakātiem bija uzraksts “Trampu ārā!”, un demonstranti arī aicināja izbeigt Izraēlas iebrukumu Gazā.
Baidens ceturtdien plānoja uzrunāt tautu, solot nodrošināt netraucētu prezidentūras maiņu līdz Trampa inaugurācijai 20.janvārī; Baidens esot zvanījis Trampam, lai viņu apsveiktu un uzaicinātu uz Balto namu.
Trampa pārliecinošā uzvara apliecināja amerikāņu neapmierinātību ar ekonomiku, robežu drošību un valsts un tās kultūras virzību.
Vēlētāji pieprasīja pārmaiņas, pat ja pārmaiņu ierosinātājs ir divreiz notiesāts noziedznieks, kurš divreiz tika atstādināts no amata un kurš vairs nav tāds Vašingtonas “autsaiders”, kāds viņš bija 2016.gada kampaņas laikā.
Ekonomisti brīdinājuši, ka Trampa ierosinātie tarifi varētu saasināt saspīlējumu tirdzniecībā ar Ķīnu un sabiedrotajiem, savukārt viņa solītā uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšana varētu palielināt ASV parādu. Viņš arī solījis masveida nelegālo imigrantu deportācijas, vēlas iegūt pilnvaras atlaist “nelojālus” ierēdņus, un oponenti bažījas, ka viņš izmantos federālās tiesībaizsardzības iestādes, lai vērstos pret politiskajiem ienaidniekiem.
Tramps savā administrācijā apsolīja amatus “Tesla” vadītājam un pasaulē bagātākajam cilvēkam Īlonam Maskam (Elon Musk) un bijušajam prezidenta amata kandidātam Robertam F. Kenedijam junioram (Robert F. Kennedy Jr.).
Republikāņi atņēma demokrātiem kontroli pār ASV Senātu un palielināja savu vairākumu ASV Pārstāvju palātā, lai gan tur iznākums vēl var mainīties.
Trampa uzvara būtiski ietekmēs ASV tirdzniecības un klimata pārmaiņu politiku, amerikāņu nodokļus un imigrāciju, kā arī ASV ārpolitiku, tostarp Tuvajos Austrumos un Ukrainā.
Lasiet arī: Donalds Tramps ar satriecošu uzvaru atgriežas Baltajā namā
Lasiet arī: Kremlis: Putins neplāno apsveikt Trampu
