Valsts prezidents Egils Levits pirmdien, 3.oktobrī, pilnvaroja Jaunās vienotības pārstāvi, Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) sākt konsultācijas ar pārējām partijām par iespējamas koalīcijas izveidošanu.
Plānots, ka pēc nedēļas Kariņam jāinformē Levits par sarunu rezultātiem.
Valsts prezidents pieļauj iespēju, ka, ja Kariņa konsultācijas būs sekmīgas, tad procesa noslēgumā viņš varētu izlemt par Kariņa nominēšanu Ministru prezidenta amatam.
Vienlaikus Levits uzsvēra, ka pirms premjera amata kandidāta nosaukšanas ir nepieciešams jau izstrādāts koalīcijas līgums, kurā ir pilnīgi skaidras reformu valdības prioritātes un veicamie uzdevumi, kā arī piedāvāts moderns valdības modelis, kas nosedz arī tādas jomas, kas līdz šim nav nosegtas.
Levits uzsvēra, ka nākamajam Ministru kabinetam ir jābūt reformu valdībai.
Pēc viņa teiktā, koalīcijas līgumā būs svarīgi iekļaut ne tikai reformu jautājumus, bet arī modernu un elastīgu valdības modeli, kas parāda valdības prioritātes un nosedz jautājumus, kuri līdz šim nav bijuši parlamenta dienaskārtībā, piemēram, zaļais kurss, enerģētika, digitalizācija un citi.
Ārkārtīgi svarīgs ir jautājums, kādā veidā mēs pārcietīsim šo ziemu, sacīja Levits. Tāpat svarīgs būs jautājums par strukturālām reformām ekonomikā, piemēram, par nodarbinātību un pārkvalifikāciju. Arī ar jautājumu par izglītību un zinātni iepriekšējās valdības neesot pietiekami detalizēti strādājušas, uzskata prezidents.
«Ir virkne jautājumu, kas ir jārisina, lai Latvija kopumā attīstītos ātrāk kā līdz šim, jo, attīstoties tādā ātrumā kā līdz šim, mēs vienkārši atpaliekam, jo citi iet ātrāk uz priekšu,» sacīja Levits.
Savukārt Jaunā vienotība informē, ka tā šonedēļ sāks sarunas par nākamās valdības koalīcijas veidošanu ar vairākām 14.Saeimā ievēlētajām partijām.
Politiskās konsultācijas sāksies otrdien, 4.oktobrī, kad plānota tikšanās ar Apvienotā saraksta un Nacionālās apvienības pārstāvjiem, bet turpināsies trešdien, 5.oktobrī, kad uz sarunu aicināta partija Progresīvie.
Kā norāda pašreizējais premjers, Jaunā vienotība veidos sarunas tikai ar tām partijām, kuru ģeopolitiskais kurss ir virzīts uz turpmāku Latvijas atrašanos ES un NATO valstu saimē.
Tāpat Kariņš norādīja, ka sarunās ar potenciālajiem koalīcijas partijām būs divi stūrakmeņi: «Primāri ir jāpanāk vienošanās gan par nākamās valdības prioritātēm kopumā, gan konkrētiem darāmajiem darbiem Latvijas ekonomikas izaugsmei un drošības stiprināšanai.»
BNN jau iepriekš ziņoja, ka 14.Saeimā ievēlēti septiņi politiskie spēki – Jaunā vienotība (JV) – 26 mandāti, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – 16 mandāti, Apvienotais saraksts (AS) – 15 mandāti, Nacionālā apvienība (NA) – 13 mandāti, Stabilitātei! (S!) – 11 mandāti, Latvija pirmajā vietā (LPV) – 9 mandāti un Progresīvie (P) – 10 mandāti.
Kopā 14.Saeimas vēlēšanās piedalījās 916 594 vēlētāji jeb 59,43% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, un balsot bija iespējams 1 055 vēlēšanu iecirkņos. Šo Saeimas vēlētāju aktivitāte ir bijusi augstāka nekā 13. un 12.Saeimas vēlēšanās, kad uz vēlēšanu iecirkņiem devās attiecīgi 54,6% un 58,85% vēlētāju.
Lasiet arī: Kariņš būtu gatavs vadīt valdību arī 14.Saeimā
