Ukraina 21.februārī nosodījusi Ungārijas un Slovākijas valdību “ultimātus un šantāžu” pēc tam, kad tās draudējušas izbeigt elektrības piegādi Ukrainai, ja vien Kijiva neatjaunos Krievijas naftas piegādes, raksta “Politico.”
Krievijas naftas piegādes Ungārijai un Slovākijai pārtrauktas kopš 27.janvāra, kad, pēc Ukrainas teiktā, krievu lidrobots esot valsts rietumos trāpījis cauruļvadam. Ungāri un slovāki apsūdzējuši ukraiņus par tīšu labošanas darbu novilcināšanu, lai sasniegtu politiskos mērķus.
Slovākijas premjerministrs Roberts Fico (Robert Fico) 21.februārī paziņoja, ka atslēgs Kijivai elektrību, ja vien tā neatsāks Krievijas naftas piegādi cau Ukrainas teritoriju. Līdzīgus draudus izteicis arī ungārs Viktors Orbāns (Viktor Orbán).
Vēlu 21.februāra vakarā publicētajā paziņojumā vietnē “X” Ukrainas Ārlietu ministrija nosodīja slovāku un ungāru izteikumus, norādot, ka tie ir bezatbildīgi un var saasin”at pieaugošos enerģētikas krīzi, kas seko mēnešiem igiem krievu triecieniem pret Ukrainas elektrotīklu un spēkstacijām. Tie ziemas spelgonī atstājuši bez elektrības un apkures tūkstošiem iedzīvotāju. Ministrijas paziņojumā lasāms, ka darbības, ar kādām draud Slovākija un Ungārija, smago un mērķēto krievu uzbrukumu kontekstā, un ņemot vērā Maskavas centienus atņemt ukraiņiem elektrību, apkuri un gāzes apgādi laikā, kad valda pamatīgs aukstums, ir provokatīvas, bezatbildīgas un apdraud enerģētikas sektora drošību visā reģionā.
Ungārija un Slovākija ne vien pūšot agresora stabulē, bet arī nodarot kaitējumu saviem enerģētikas uzņēmumiem,
kas komerciāli piegādā elektrību.
Kijiva arī norādījusi, ka apsver ārkārtas energoapgādes mēru pielietošanu, pamatojoties uz Ukrainas vienošanos ar Eiropas Savienību. Eiropas Komisija 25.februārī sasaukusi Naftas koordinācijas grupas ārkārtas sanāksmi, lai apspriestu arvien skaļākos strīdus par naftas cauruļvadu “Druzhba.” 4000 kilometrus garais cauruļvads stiepjas no Krievijas austrumiem līdz Centrāleiropai, un ir galvenais naftas avots gan Ungārijai, gan Slovākijai, kuras abas pagaidām bauda izņēmuma statusu ES sankcijās pret Krievijas naftas importu.
Līdz ar to cauruļvads un Krievijas nafta kļuvusi par pamatīgu strīdu avotu, jo Breatislavas un Budapešta apsūdz Kijivu par politiskā spiediena izdarīšanu, tīši neveicot cauruļvada remontdarbus. Jautājums ir īpaši sāpīgs Orbānam, kura partija atpaliek vēlētāju aptaujās, un aprīlī gaidāmās vēlēšanas varētu pielikt punktu viņa 16 gadus ilgajai būšanai pie varas.
22.februārī Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto palielinājis spiedienu, soloties bloķēt jaunākās ES sankcijas pret Krieviju, kuras plānots pieņemt 23.februārī. Budapešta arī draudējusi bloķēt 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai.
Kijiva ziņojusi, ka nepārtraukti strādā, lai atjaunotu cauruļvada darbību.
Lasiet arī: Porošenko: Atcerieties, ka Putins ir VDK virsnieks