Kanāda ir apstiprinājusi, ka šā gada sākumā Ķīnā par ar narkotikām saistītiem noziegumiem tika izpildīts nāvessods četriem kanādiešiem – dubultpilsoņiem, kuru vārdus neatklāja, paziņoja ārlietu ministre Melānija Džolija (Mélanie Joly), ceturtdien, 20.martā, vēsta BBC.
Ķīnas Ārlietu ministrija ceturtdien paziņoja, ka tā ir rīkojusies “saskaņā ar likumu”, savukārt Ķīnas vēstniecība Kanādā norādīja, ka ir “pārliecinoši un pietiekami” pierādījumi par viņu noziegumiem.
Pekina ir “pilnībā garantējusi attiecīgo Kanādas pilsoņu tiesības un intereses”, vēstniecība paziņoja, aicinot Kanādu respektēt “Ķīnas tiesu suverenitāti”.
Ķīna neatzīst dubulto pilsonību un ieņem stingru nostāju attiecībā uz narkotiku noziegumiem. Tomēr nāvessods ārvalstniekiem tiek piespriests reti.
Ārlietu ministre sacīja, ka viņa mēnešiem ilgi ir “ļoti uzmanīgi” sekojusi līdzi šīm lietām un kopā ar citām amatpersonām, tostarp bijušo premjerministru Džastinu Trudo (Justin Trudeau), centusies apturēt nāvessodu izpildi.
Kanādas plašsaziņas līdzekļiem sniegtajā paziņojumā Kanādas globālo lietu preses pārstāve Šarlote Makleoda (Charlotte MacLeod) sacīja, ka Kanāda “vairākkārt ir aicinājusi apžēlot šīs personas visaugstākajā līmenī un joprojām nelokāmi iebilst pret nāvessoda piemērošanu visos gadījumos un visur”.
Ķīna piespriež nāvessodu par smagiem noziegumiem, tostarp tādiem, kas saistīti ar narkotikām, korupciju un spiegošanu. Lai gan izpildīto nāvessodu skaits tiek turēts slepenībā, cilvēktiesību aizsardzības grupas uzskata, ka Ķīnā ir viens no augstākajiem nāvessodu izpildes rādītājiem pasaulē.
Starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības organizācija “Amnesty International” Kanādā nosauca nāvessoda izpildi par “šokējošu un necilvēcīgu” un aicināja Kanādu rīkoties.
“Mēs turpināsim ne tikai stingri nosodīt, bet arī lūgt žēlastību pret citiem kanādiešiem, kas nonākuši līdzīgās situācijās,” trešdien sacīja Džolija.
Ķīnas vēstniecības Kanādā preses pārstāvis esot aicinājis Otavu “pārtraukt izteikt bezatbildīgus komentārus”, ekspertiem bažījoties par turpmāku attiecību pasliktināšanos starp abām valstīm pēc vairāku gadu saspīlējuma.
Kanādas un Ķīnas attiecības ir saspīlētas kopš 2018.gada, kad Kanāda pēc ASV izdošanas pieprasījuma arestēja Ķīnas telekomunikāciju uzņēmuma vadītāju, kā rezultātā Ķīna arestēja divus kanādiešus. Spriedze pieauga 2023.gadā saistībā ar ziņojumiem par Ķīnas iejaukšanos Kanādas vēlēšanās, ko Ķīna noliedza, nosaucot apgalvojumus par “nepamatotiem un apmelojošiem”.
Nesen saasinājās tirdzniecības strīdi, kad abas valstis viena otras precēm piemēroja muitas tarifus.
Lasiet arī: Tramps un Zelenskis telefonsarunā apņemas sadarboties, lai izbeigtu karu Ukrainā
