Stāvot Bajanobo nomalē Ķīnas ziemeļos, viss, ko var redzēt, ir pelēku, dziļu joslu izvagota prērija, un no dziļiem krāteriem ceļas tumšu putekļu mākoņi vietās, kur zeme norakta, lai iegūtu modernajām ierīcēm nepieciešamos metālus, raksta britu raidorganizācija BBC.
Lielākā daļa droši vien nekad nav dzirdējusi par šo pilsētiņu, bet bez tās ierastā ikdienas dzīve apstātos.
Pilsēta ieguvusi nosaukumu no apgabala, kurā atrodas, un tas ir vieta, kur tiek iegūta puse no pasaulē izmantotajiem retzemju metāliem. Tie ir pamatelements teju visam, ko ikdienā ieslēdzam: viedtelefoniem, bezvadu skaļruņiem, datoriem, TV ekrāniem, pat eletroauto. Un viena valsts tos iegūst un apstrādā vairāk nekā jebkura cita. Tā ir Ķīna. Šāda dominance dod Pekinai ekonomiskās un politiskās sviras, lai panāktu sev vajadzīgo, piemēram, sarunās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu (Donald Trump) par tarifiem.
Lai uzzinātu vairāk, BBC žurnālisti devās uz divām retzemju metālu ieguves vietām Ķīnā – Bajanobo ziemeļos un Dzjansji provinci dienvidos. Izaicinošajā braucienā atrasti ezeri, kas pilni ar radioaktīvu masu un dzirdētas sūdzības par saindētu ūdeni un augsni. Pekina jūtīgi uztverkritiku par vides jautājumiem. Žurnālistus nereti apturēja policija, un raktuvju vadītāji izteica sūdzības un neļāva doties prom, pirms nebija izdzēsti visi materiāli.
Lūgumi atsaukties intervijai vai sniegt paziņojumu tā arī palika nesadzirdēti, bet Ķīnas valdība ir publiskojusi jaunus likumus, lai censtos ciešāk pārraudzīt industriju. Tāpat zinātnieki pastāstīja BBC, ka notiek centieni sakopt raktuves. Tajā pašā laikā raktuves Ķīnas ziemeļos arvien paplašinās.
Smagā tehnika bez pārtraukuma rūc vietās, kur notiek retzemju metālu – neodīma un disprozija – meklēšana.
Šie metāli tiek izmantoti spēcīgu magnētu ražošanai, kas tiek izmantot virknē mūsdienu elektroiekārtu.
Lai atrastu retzemju metālus, kārtu pa kārtai tiek noņemta augsnes virskārta, kas liek gaisā pacelties kaitīgiem putekļiem, kuros var būt arī augsts smago metālu saturs un radioaktīvās daļiņas.
Dažu pēdējo desmitgažu laikā uzņemtie satelītattēli rāda, ka Bajanobo raktuves ir ievērojami izpletušās. Tās atrodas Iekšējās Mongolijas vidienē, deviņu stundu brauciena attālumā no galvaspilsētas Pekinas.
Dienvidos, raktuvēs Dzjansji provincē, uz stāvu, erozijas saēstu pakalnu virsotnēm atrodas nelieli, apaļi betona dīķi, kas piepildīt ar toksiskiem atkritumiem. Daudzi no tiem ir vaļēji un pakļauti apkārtējās vides ietekmei. Tie ir tā saucamie nosēddīķi, kuros tiek ieliets miljoniem tonnu amonija sulfāta, amonija hlorīda un citu ķīmisku vielu, kas atdala retzemju metālus no augsnes.
Savulaik visā provincē bija vairāk nekā tūkstotis raktuvju, dažas no tām arī nelikumīgas. Uzņēmumi paņēma to, kas ņemams, un devās uz nākamo vietu. 2012.gadā Ķīnas valdība nolēma sākt jautājuma sakārtošanu, un tika ievērojami samazināts izsniegto atļauju skaits. Tikmēr videi jau bija nodarīti milzīgi postījumi. Desmitiem gadu ilgie
pētījumi saista retzemju metālu raktuves ar atmežošanu, augsnes eroziju un ķīmisko vielu nonākšanu upēs
un lauksaimniecības zemē.
Vietējais zemnieks Dzjansji provincē uzskata, ka neatbilstoša darbība raktuvēs izraisa zemes noslīdējumus. Ap viņa laukiem izvietojušās četras raktuves, un viņš BBC norādīja, ka valdībai piederošie uzņēmumi nelikumīgi sagrābuši zemi. Uzņēmums atteicās atbildēt uz BBC jautājumiem. Zemnieks sacīja, ka problēma ir pārāk liela, lai viņš viens to atrisinātu, un ar to ir jāstrādā valdības līmenī.
Gadījumi, kad ciematu iedzīvotāji saņemas iebilst lielajiem uzņēmumiem, ir ļoti reti, un tas ir riskanti. Vēl retāk viņi ir ar mieru sarunāties ar starptautiskajiem medijiem.
Laikā, kamēr BBC sarunājās ar zemnieku, žurnālistu tuvumā atradās vīrieši, kas bija tērpušies formās ar kalnrūpniecības uzņēmuma logo. Vismaz 12 citi vīrieši izmantoja savus transportlīdzekļus, lai bloķētu žurnālistiem ceļu. Pēc kāda laika ieradās vīrietis, kas stādījās priekšā kā “China Rare Earth Jiangxi Company” vietējais vadītājs, un trīs stundas neļāva žurnālistiem doties prom, par spīti viņu pūliņiem veidot dialogu un piedāvājumam uzklausīt viņa viedokli.
Profesore Džūlija Klingere (Julie Klinger) norādīja, ka raktuvju tuvumā dzīvojošie ir Ķīnas “vispirms dari, pēc tam tīri” politikas upuri. Tas pamazām mainās, bet sekas nekur nepazūd.
“Domāju, ka ir ļoti grūti izmērīt šāda attīstības modeļa patieso cenu cilvēkiem un videi,”
sacīja profesore.
Dramatiskākās sekas uz iedzīvotāju veselību vērojamas Bajanobo raktuvju tuvumā. Tur iedzīvotājiem konstatētas kaulu un locītavu deformācijas, ko radījis pārlieku augstais fluorīda saturs dzeramajā ūdeni. Daudzi saindējušies ar arsēnu. Lielākā daļa dzīvoja Veikuangas dambja tuvumā. Tas veido mākslīgu ezeru, kurā kopš 1950.gadiem izgāzti raktuvēs radītie atkritumi. Varas iestādes ir pāvietojušas iedzīvotājus, bet 11 kilometrus garais dīķis joprojām ir pilns ar pelēku, mālainu masu, kuras satur arī radioaktīvo toriju. Pētījumi liecina, ka toksiskais maisījums lēnām sūcas gruntsūdeņos un virzās Huanhe virzienā. Ķīnas otra garākā upe ir dzeramā ūdens avots valsts ziemeļu daļai.
Pieaugot pieprasījumam pēc kabatas izmēra ierīcēm, elektroauto, saules paneļiem, magnētiskās rezonanses aparātiem un reaktīvo lidmašīnu dzinējiem, ir kāda satraucoša statistikas aile:
vienas tonnas retzemju metālu iegūšana rada 2000 tonnu toksisku atkritumu.
Ķīna tagad cenšas savaldīt kaitējumu videi, ko nodarījis drudžainais skrējiens pēc retzemju metāliem, tajā pašā laikā attīstot raktuves citās valstīs. Citi, piemēram, ASV, cenšas attīstīt savas raktuves. Tikmēr zinātnieki brīdina, ka bez atbilstošiem risinājumiem cietīs ainava un cilvēki.
Daži zemnieki Bajanobo or pielāgojušies dzīvei pie raktuvēm. Metāls, kas sapostījis viņu zemi un saindējis ūdeni, arī atnesis darbu. Raktuvēs maksā, un zemnieki priecājas, ka nav jācieš zaudējumi, kas nereti gadījās, dzīvojot tradicionālo lauksaimnieka dzīvi.
Lasiet arī: Makrons: likumdevējiem divas naktis būtu jāpavada pie vilkiem