Rīgas dome turpinās darbu pie azartspēļu aizliegšanas galvaspilsētā, aģentūrai LETA teica Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV), komentējot Satversmes tiesas (ST) spriedumu, kas atceļ līdz šim noteikto azartspēļu organizēšanas aizliegumu.
Ķiriss uzsvēra, ka domes politiskais uzstādījums šajā jautājumā nemainās, tas tikai prasīšot vairāk laika un resursu, lai sasniegtu mērķi.
Lai to izdarītu, būšot jāveic pamatīgs darbs, lai izpētītu spriedumu un visus juridiskos aspektus, kā arī lai pilnībā izprastu ST tiesnešu domu gājienu.
“Dzīvojam tiesiskā valstī un ST spriedums ir likums. Mēs to ievērosim,” teica Ķirsis.
Viņš gan piebilda, ka viņu nedaudz mulsinot uzsvars uz teritoriālo aspektu. Rīgas dome iesniegusi tiesai Veselības ministrijas pētījumu par azartspēļu kaitīgo ietekmi. Šāda kaitīga ietekme ir visur, neatkarīgi no teritorijas.
“Vai tad, ja apkarotu alkohola ietekmi uz veselību, mums nederētu pētījums par visu Latviju vai pasauli, bet būtu jātaisa atsevišķi par Purvciemu un Pļavniekiem? Manuprāt šī negatīvā ietekme ir neatkarīgi no tā, vai ir jauktās apbūves vai privātmāju apbūves teritorijā,” teica Rīgas mērs.
Viņš vēlreiz uzsvēra, ka pašvaldība iepazīsies un izpētīs tiesas spriedumu, pārrunās to ar juristiem un tad sniegs savu redzējumu par turpmāko rīcību.
Kā ziņots, ST atzinusi, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā noteiktais ierobežojums organizēt azartspēles neatbilst Satversmei.
Nosakot konkrētas komercdarbības ierobežojumus teritorijas plānojumā, pašvaldības rīcībai ir jābūt objektīvi pamatotai un balstītai racionālos apsvērumos, norādīja ST.
Lieta tika izskatīta pēc vairāku personu pieteikumiem, kuri ir saņēmuši azartspēļu organizēšanas vietas licences, pamatojoties uz pašvaldības izdotām atļaujām atvērt spēļu zāles konkrētās vietās Rīgas administratīvajā teritorijā.
Apstrīdētā norma noteica, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.
Tiesa atzina, ka azartspēļu organizēšana ir brīvas konkurences apstākļos pastāvošs legāls komercdarbības veids. Likumdevējs ir piešķīris pašvaldībai kompetenci patstāvīgi izvērtēt, kurās attiecīgās pašvaldības vietās vai teritorijās būtu nosakāmi azartspēļu organizēšanas ierobežojumi. Arī teritorijas plānojumā pašvaldība ir tiesīga noteikt neierobežoti daudz teritoriju, kurās azartspēles organizēt nav atļauts. Tomēr pašvaldībai ir jāievēro likumdevēja piešķirtajā pilnvarojumā noteiktais teritorijas izvērtēšanas princips.
ST secināja, ka pašvaldība nav pamatojusi, kāpēc teritorijas plānojuma funkcionālajos zonējumos, kur komercdarbība ir paredzēta kā viens no teritorijas atļautās izmantošanas veidiem, azartspēļu organizēšana ir aizliegta.
ST atzina, ka teritorijas plānojuma izstrādes procesā azartspēļu organizēšanas ierobežojumam jābūt pamatotam ar konkrētās teritorijas funkcionālā zonējuma izvērtējumu.
Savukārt ST priekšsēdētājs Aldis Laviņš uzsvēra, ka pašvaldības drīkst noteikt azartspēļu ierobežojumus noteiktās teritorijās. Šis spriedums nozīmējot tikai to, ka no ST sprieduma publicēšanas brīža nebūs spēkā Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumu punkts, kas nosaka azartspēļu organizēšanas ierobežojumus visā Rīgas pašvaldības teritorijā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas.
Taču tas nenozīmējot, ka pašvaldības, tostarp Rīgas dome, nedrīkst savā teritorijā noteikt šādus ierobežojumus azartspēļu organizēšanai.
Šī sprieduma galvenā jēgā esot norādīt uz to, ka, demokrātiskā un tiesiskā valstī nosakot pamattiesību ierobežojumu, ir vajadzīgs pamatojums.
Šajā gadījumā runa esot par komersantu tiesību ierobežošanu uz īpašumu, teica ST priekšsēdētājs.
Lai noteiktu šādus ierobežojumus, esot jāizvērtē katra teritorija, kurā atļauta komercdarbība, un jāsaprot, vai ir pamatota azartspēļu ierobežošana. Pašlaik šāda pamatojuma Rīgas pašvaldībai nebija, teica Laviņš.
Latvijas Spēļu biznesa asociācija uzskata, ka ar ST spriedumu pēc būtības tikšot pielikts punkts populistiskai retorikai un nesamērīgu, prettiesisku lēmumu pieņemšanai virknē Latvijas pašvaldību, ierobežojot azartspēļu darbību.
Kā aģentūrai LETA pauda Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents Arnis Vērzemnieks, ST spriedums kārtējo reizi atgādina, ka pašvaldību deputāti, piedaloties balsojumā, nedrīkst vadīties tikai pēc “sirdsapziņas” vai politiskās pārliecības, jo ir jāvērtē, kādas tiesiskās un ekonomiskās sekas balsojums var radīt.
Turklāt, kā minēja Vērzemnieks, ST norāda, ka azartspēļu organizēšana tūrisma mītnēs primāri ir atkarīga no komersanta izvēles iekļaut azartspēļu organizēšanas vietu viesnīcā pieejamo pakalpojumu klāstā. Viņš arī pauda, ka LSBA vairākkārt un ilgstoši Rīgas domes pārstāvjiem ir uzsvērusi, ka ne domei, ne pašiem azartspēļu organizētājiem nav iespējas ietekmēt viesnīcu nozares dalībniekus.