Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 6.jūnijā Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā atbalstīja Progresīvo priekšlikumu par uzturlīdzekļu lielākiem maksājumiem, sasaistot tos ar minimālo algu.
Komisijas diskusijās iezīmējies, ka likumā varētu paredzēt, ka norma stājas spēkā no 1.janvāra, lai nepieciešamo finansējumu varētu iestrādāt 2024.gada valsts budžetā.
Par attiecīgā priekšlikuma atbalstīšanu gala lēmums būs jāpieņem Saeimas sēdē.
Atbalstītais Progresīvo priekšlikums paredz līdz pastāvīga regulējuma pieņemšanai noteikt, ka no Uzturlīdzekļu garantijas fonda (UGF) par katru bērnu no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – maksā 25% no minimālās algas.
Par katru bērnu no septiņu līdz 18 gadu vecumam un par katru pilngadīgu personu no 18 līdz 21 gada vecumam būtu jāmaksā 30%, bet ne vairāk par tiesas nolēmumā vai vienošanās par uzturlīdzekļiem noteikto.
Tāpat Progresīvo priekšlikums paredz, ka Ministru kabinetam būs jāizstrādā pastāvīgs regulējums, lai uzturlīdzekļu apmērs, ko izmaksā no UGF, ir līdzvērtīgs minimālo uzturlīdzekļu apmēram, kuru katram vecākam neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam.
Komisija arī atbalstīja priekšlikumu, ka Ministru kabinetam ne retāk kā reizi gadā būs jāpārskata no UGF izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs, ievērojot valsts budžeta iespējas. Tā sākotnējo redakciju virzīja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV), un sēdē tas precizēts atbilstoši deputātu viedoklim.
Kā ziņots, grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā arī paredz atvieglot UGF informācijas saņemšanu no kredītinformācijas birojiem par uzturlīdzekļu parādnieku uzņemtajām citām saistībām.
Lasiet arī: Tiesībsargs: Valdība nesteidzas izskatīt VM piedāvātos risinājumus zāļu cenu samazināšanai