Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē trešdien, 29.martā, tika konceptuāli atbalstīts priekšlikumu, kas paredz valsts finansētas studijas augstskolās brīvprātīgajiem Valsts aizsardzības dienestu (VAD) beigušajiem jauniešiem.
Opozīcijas un koalīcijas partiju iesniegtie priekšlikumi paredzēja, ka valsts varētu finansēt studiju vietas pilsoņiem, kas pabeiguši valsts aizsardzības dienestu. Tāpat, piemēram, opozīcijas partijas Progresīvie priekšlikums paredzēja, ka valsts varētu finansēt arī sociālo stipendiju pilsoņiem, kas ir brīvprātīgi pieteikušies un pabeiguši valsts aizsardzības militāro dienestu, kamēr tiek apgūtas studijas.
Arī komisija janvārī bija lūgusi Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) sniegt atzinumu par nepieciešamo finansējumu, lai nodrošinātu valsts finansētas studiju vietas valsts augstskolās un koledžās personām, kuras ir pabeigušas VAD un atbilst studiju programmas uzņemšanas prasībām.
Ministrija lēsa, ka laikā no 2023. līdz 2025.gadam no valsts budžeta kopumā provizoriski
tam būtu nepieciešami 6 459 000 eiro jeb nedaudz virs diviem miljoniem eiro gadā.
Arī pēc tam ik gadu būtu vajadzīgi 2 153 000 eiro. Ministrija savos aprēķinos pieņēma, ka interese par augstākās izglītības iegūšanu pēc VAD ik gadu indikatīvi varētu būt 500 jauniešiem, jo ne visi, kas dienēs aizsardzības dienestā, vēlēsies sākt studijas.
Šodien komisijā – diskusijās iesaistoties deputātiem, Saeimas Juridiskajam birojam, atbildīgajām ministrijām un citām iesaistītajām pusēm – pārsvarā izskanēja pozitīva nostāja par iespējām apmaksāt studijas.
Komisijas koriģētā un konceptuāli atbalstītā redakcija paredz, ka «valsts augstskolas un koledžas tām gadskārtējā valsts budžetā un vidējā termiņa ietvara likumā apstiprinātā finansējuma ietvaros finansē studijas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un pirmā cikla augstākās izglītības posmos, pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies un pabeiguši VAD, ja studējošais atbilst augstskolas un studiju programmas uzņemšanas noteikumiem. Kārtību, kādā valsts augstskolas un koledžas nodrošina šajā pantā paredzētās iespējas un studiju virzienus, nosaka Ministru kabinets.»
Deputāti gan neatbalstīja Progresīvo priekšlikumu par sociālo stipendiju VAD beidzējiem.
Saeimas komisija arī šodien atbalstīja VAD likumprojekta virzīšanu pirms galīgā lasījuma un to pavadošos likumprojektus. Saeima VAD pavadošo likumprojektu paketi gala lasījumā varētu skatīt 5.aprīlī.
VAD likumprojekts paredz, ka VAD militāro dienestu varēs pildīt vienā no trim veidiem – 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu, vai arī piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu, ar kopējo apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiku ne mazāk 180 dienas.
Pirmais iesaukums brīvprātīgā kārtā paredzēts šovasar. Savukārt jaunieši, kuri savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevarēs pildīt militāro dienestu būs iespēja iesaistīties Valsts aizsardzības civilajā dienestā.
Patlaban paredzēts, ka valsts aizsardzības civilā dienests tiks ieviests Aizsardzības ministrijas padotībā esošajās civilajās iestādēs. Civilā dienesta veicējiem dienestā būs jāatrodas 40 stundas nedēļā kopumā 11 mēnešus. Šī dienesta pildītājam mēnesī maksās 300 eiro, bet viņam netiks segta kompensācija par īri, netiks maksāts par ēdināšanu un sabiedrisko transportu.
Lasiet arī: Levits paģēr valsts aizsardzības dienesta ieviešanu bez kavēšanās