Februāra nogalē ASV un Izraēlas triecieni pret Irānu aizsākuši neskaidru posmu Tuvajos Austrumos, kas līdzi nes virkni problēmu ne tikai reģionam, bet pasaulei kopumā, un satricinājumiem pievienošās bažas par minerālmēslu trūkumu, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Austrālijas konglomerāts “Wesfarmers” ziņojis, ka kara dēļ varētu aizkavēties dažas amonjaka fosfāta un karbamīda kravas, kas tiek izmantoti lauksaimniecības mēslojumam. Karadarbība Tuvajos Austrumos likusi slēgt reģiona minerālmēslojuma rūpnīcas, un nopietni ietekmējusi loģistiku, tā potenciāli ierobežojot pieeju mēslojumam laikā, kad Āzijas zemnieki gatavojas sējai.
“Reuters” ziņo, ka pasaules apdzīvotākās valstis Indija un Ķīna, kā arī galvenie Austrālijas lauksaimniecības produktu eksportētāji un Indonēzija varētu saskarties ar izejmateriālu trūkumu, kas nepieciešami, lai ražotu mēslojumu augiem, piemēram, slāpekli un fosfātus saturošos minerālmēslus.
“Qatar Energy” apturējusi ražošanu pasaules lielākajā karbamīda rūpnīcā pēc tam, kad uzņēmums apstādinājā dabas gāzes padevi, jo notika uzbrukumi sašķidrinātās gāzes glabātuvēm. Savukārt citviet Tuvajos Austrumos pārtraukta sēra pārstrāde. Mēslojuma eksperts Džošs Linvills (Josh Linville) norādīja, ka kopš konflikta sākuma pasaule vairs nesaņem produkciju no trīs lielākajiem karbamīda eksportētājiem, un zaudēti trīs lielākie bezūdens minerālmēslu eksportētāji – Katara, Irāna un Saūda Arābija. Linvills sacīja, ka Indija nesen bija noslēgusi līgumu par 1,3 miljonu tonnu karbamīda iegādi, un daļu no tā, visticamāk, bija plānots iegūt Tuvajos Austrumos.
Indija no Tuvo Austrumu reģiona iegādājas apmēram 40% no valstij nepieciešamā karbamīda un fosfātiem,
un mēslojuma ražošanas nozare jau sāk izjust problēmas. Trīs Indijas minerālmēslu rūpnīcas jau samazinājušas karbamīda ražošanu, jo aprāvusies sašķidrinātās dabasgāzes piegāde no Kataras.
Pasaules mēslojuma tirgus jau tā bija visai saspringts – Ķīna šogad ierobežojusi eksportu, lai nodrošinātu pieejamību vietējiem pircējiem, savukārt daudzi Eiropas ražotāji samazināja apjomu, kad tika pārtraukta dabas gāzes iepirkšana no agresorvalsts Krievijas. Visticamāk, Ķīna Irānas konflikta dēļ stingrāk kontrolēs mēslojuma eksportu, tomēr par to plaši nerunās, informāciju nododot vien ražotājiem un muitai.
Ja problēmas piegādes ķēdēs turpināsies, cenu kāpumu jau tuvākajās nedēļās izjutīs arī patērētāji, vispirms pieaugot maizes cenām. Papildus cenu kāpumam, nepietiekot mēslojumam, samazināsies arī ražas, kas nozīmē potenciālu bada situāciju noteiktās pasaules daļās.
Lasiet arī: BNN fokusā | Baltijas sankcijas, Krievijas peļņa: pusmiljards dolāru gadā kara mašīnai