Plānots, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem būs jāiesniedz sliekšņa deklarācijas gadījumos, kad fiziskā persona veiks skaidras naudas iemaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 750 eiro vai vairāk, vai skaidras naudas izmaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 1 500 eiro vai vairāk.
To paredz Finanšu ministrijas (FM) saskaņošanai iesniegtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu.
Grozījumi paredz, ka NILLTPFN subjektiem ziņojums būs jāsniedz arī tad, kad fiziskās personas nosūtīs vai saņems bezkonta skaidras naudas pārvedumu, kura apmērs ir 1 000 eiro vai vairāk.
Šobrīd noteikts, ka NILLTPFN likuma subjekti, kas sniedz maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē, kuri saistīti ar skaidras naudas darījumiem, iesniedz Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) sliekšņa deklarāciju gadījumos, kad klients veic skaidras naudas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 7 000 eiro vai vairāk, izņemot gadījumu, ja inkasācijas pakalpojumā skaidra nauda tiek ieskaitīta vai izņemta no pakalpojuma sniedzēja klienta konta kredītiestādē vai finanšu iestādē.
Skaidras naudas ekvivalents 7 000 eiro vai vairāk līdz šim ticis sasaistīts ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”, kurā ietverts aizliegums veikt skaidrā naudā darījumu, kura summa pārsniedz 7 200 eiro.
Savukārt attiecībā uz sliekšņa deklarāciju iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID), likumā “Par nodokļiem un nodevām” tika noteikts gadījums, kad zvērinātam notāram kā NILLTPFN likuma subjektam bija pienākums iesniegt sliekšņa deklarāciju VID. Šis vienīgais uzskaitītais gadījums paredzēja, ka zvērinātam notāram kā NILLTPFN likuma subjektam ir papildu pienākums iesniegt ziņojumu VID arī par katru gadījumu, kad mantinieks, iesniedzot mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu, mantojuma masas sastāvā ir norādījis nereģistrējamu kustamu mantu, tostarp skaidru naudu, kuras novērtējums pārsniedz 15 000 eiro.
Ar FM sagatavotajiem grozījumiem plānots noteikt, ka NILLTPFN likuma subjektiem, kuru darbība saistīta ar skaidras naudas darījumiem vai pārrobežu maksājumiem un kuri sniedz maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē, būs jāiesniedz sliekšņa deklarācijas FID gadījumos, kad likuma subjekta klients veic skaidras naudas iemaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 750 eiro vai vairāk, vai skaidras naudas izmaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 1500 eiro vai vairāk, izņemot gadījumu, ja tiek veikts skaidras naudas darījums, kurā iesaistīts inkasācijas pakalpojumu sniedzējs.
Tāpat plānots, ka sliekšņa deklarācijas FID būs jāiesniedz gadījumos, kad NILLTPFN likuma subjekta klients nosūta vai saņem bezkonta skaidras naudas pārvedumu, kura apmērs ir ekvivalents 1 000 eiro vai vairāk.
Pēc Finanšu nozares asociācijas aplēsēm, nosakot skaidras naudas iemaksas darījumu no 750 eiro, viena mēneša laikā FID un VID iegūtu informāciju par aptuveni 28 000 fiziskām personām, kuras veikušas skaidras naudas iemaksas aptuveni 43 miljonu eiro apmērā, un aptuveni par 18 000 juridiskajām personām, kas kredītiestāžu kontos iemaksājuši aptuveni 83 miljonus eiro.
Savukārt, nosakot skaidras naudas izmaksas darījumu no 1500 eiro, mēneša laikā sliekšņa deklarācijās tiktu ietverta informācija par aptuveni 3769 fiziskām personām, kuras veikušas izmaksas 23 miljonu eiro apmērā, un 540 juridiskām personām, kas veikušas skaidras naudas izmaksas aptuveni 60 miljonu eiro apmērā.
Grozījumi noteikumos NILLTPFN likumu subjektu loku plāno papildināt ar ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attieksies noteiktais sliekšņa deklarācijas iesniegšanas pienākums. Tas nepieciešams tāpēc, ka brokeru sabiedrību segmentam piemītošais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks tiek vērtēts kā vidēji augsts, skaidro FM.
Izmaiņas paredz samazināt sliekšņa deklarācijas apmēru no 5000 eiro līdz 1500 eiro kapitālsabiedrībām un kredītiestādēm, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu.
FM norāda, ka sliekšņa pazemināšana valūtu tirdzniecībā nodrošinās FID ar plašāku informāciju, līdz ar to ļaus analizēt klientu struktūru un novērot ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas vai pārdošanas darījumu tendences.
Noteikumu grozījumi paredz, ka sliekšņa deklarācijas nevajadzēs iesniegt apdrošināšanas komersantiem un starpniekiem, ciktāl tie veic vai sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, un privātajiem pensiju fondiem.
FM skaidro, ka sliekšņa deklarācijas galvenokārt tiek izmantotas stratēģiskajā un taktiskajā analīzē, šo informāciju vērtējot kopsakarā ar informāciju, kas pieejama FID, tostarp no citām valsts iestādēm saņemto informāciju vai publiski pieejamiem avotiem.
Sliekšņa deklarāciju analīze FM ieskatā var palīdzēt identificēt un atklāt smagus noziegumus, piemēram, kukuļņemšanu, narkotiku tirdzniecību, citu aizliegto preču nelegālu apriti, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tādējādi FM ieskatā ir būtiski, ka FID rīcībā ir informācija, kas sniedz iespēju identificēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus.
FM norāda, ka informācija par NILLTPFN likuma subjektu, kas sniedz maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē, un ieguldījuma brokeru sabiedrību klientu veiktajiem skaidras naudas darījumiem sniegtu FID plašu informācijas apjomu, kuru izmantot stratēģiskās un operatīvās analīzes ietvaros noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanā un atklāšanā.
Piemēram, FM skaidro, ka informācija par skaidras naudas darījumiem, apvienojumā ar citu informāciju, var norādīt uz iespējamu amatpersonu vai viņu radinieku neizskaidrojamu labklājību un nelikumīgu līdzekļu izmantošanu, kas var būt iegūti no amatnoziegumiem.
Tikmēr Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) iebilst pret FM iecerētajiem grozījumiem, kas paredz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem iesniegt sliekšņa deklarācijas gadījumos, kad fiziskā persona veiks skaidras naudas iemaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 750 eiro vai vairāk.
Kā aģentūru LETA informēja politiskajā spēkā, ZZS ieskatā šādi soļi būtu pretrunā ar iedzīvotāju tiesībām un radītu nevienlīdzību, īpaši reģionos un lauku teritorijās, kur digitālā infrastruktūra un pieeja bankomātiem ir ierobežota.
Kā norāda partijā, ZZS valde kategoriski iestājas pret skaidras naudas aprites ierobežošanu un lieku birokrātiju, akcentējot, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem, arī tiem, kuriem nav bankas konta, vai pensionāriem, kuriem ir grūtības veikt bezskaidras naudas norēķinus, ir jābūt iespējai brīvi norēķināties ar skaidru naudu.
ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze pauž, ka skaidra nauda nav tikai maksāšanas līdzeklis – tā ir brīvības, neatkarības un privātuma garantija. Krauze uzsver, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jābūt tiesībām saņemt savu algu vai pensiju un veikt norēķinus skaidrā naudā bez piespiedu digitalizācijas vai uzraudzības.
“Mēs iestājamies pret jebkādiem mēģinājumiem ierobežot šo iespēju, jo tā skar pamattiesības un sociālo taisnīgumu visos reģionos. Latvijai ir jābūt valstij, kas aizstāv cilvēku izvēles brīvību – arī maksājumu jomā,” norāda Krauze.
ZZS valde uzskata, ka skaidras naudas aprite garantē konfidencialitāti un personas privātumu darījumos. Tā esot arī viens no pēdējiem drošības balstiem krīzes situācijās, kad digitālās sistēmas nav pieejamas.
ZZS aicina skaidras naudas lietošanas iespējas aizsargāt valstiskā līmenī. Politiskajā spēkā akcentē, ka gan valdībā, gan Saeimā ZZS konsekventi iestāsies par šīs sistēmas saglabāšanu un cilvēku tiesību aizstāvību.