Otrdien, 11.martā, Ukraina veica līdz šim lielāko dronu uzbrukumu Maskavai, nogalinot vismaz divus cilvēkus, ievainojot 18 citus un izraisot īslaicīgu Krievijas galvaspilsētas četru lidostu slēgšanu, paziņoja Krievijas amatpersonas, ziņo “Reuters” un “Politico”.
Kopumā virs Krievijas tika notriekti 337 droni, tostarp 91 Maskavas apgabalā un 126 Kurskas apgabalā, kur Ukrainas spēki ir atkāpušies, paziņoja Aizsardzības ministrija.
Uzbrukums notika laikā, kad ASV amatpersonām Saūda Arābijā bija paredzēta tikšanās ar Ukrainas delegāciju, lai panāktu trīs gadus ilgušā kara izbeigšanu, un, kad Krievijas spēki cenšas aplenkt tūkstošiem Ukrainas karavīru, kas cenšas noturēt Krievijas rietumu Kurskas reģionu.
Kijiva kara laikā ir vairākkārt cietusi no Krievijas masveida uzbrukumiem, un otrdien paziņoja, ka tā notriekusi ballistisko raķeti un 126 dronus. Ukraina kara laikā uz uzbrukumiem ir atbildējusi ar dronu uzlidojumiem naftas pārstrādes rūpnīcām, lidlaukiem un pat agrās brīdināšanas radaru stacijām.
“Šonakt tika atvairīts lielākais dronu uzbrukums Maskavai. Maskavas apkaimē tika notriekti aptuveni 74 droni, bet pie robežām – simtiem,” paziņojumā norādīja pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins.
Kāds augsta ranga Krievijas likumdevējs ierosināja, ka Krievijai vajadzētu atriebties par otrdienas uzlidojumu, uzbrūkot Ukrainai ar hiperskaņas raķeti “Orešņik”, ko Maskava izšāva uz Ukrainu pagājušā gada novembrī pēc tam, kad ASV un Apvienotā Karaliste ļāva Kijivai ar Rietumu raķetēm uzbrukt dziļi Krievijas teritorijā.
Ģenerālpulkvedis Andrejs Kartapolovs, parlamenta Aizsardzības komitejas vadītājs un bijušais aizsardzības ministra vietnieks, sacīja, ka šāds lēmums ir atkarīgs no prezidenta Vladimira Putina. “Bet es domāju, ka tas būtu lietderīgi [palaist raķeti] – un ne tikai vienu,” viņš sacīja.
Viens no Krievijas lielākajiem gaļas ražotājiem “Miratorg” paziņoja, ka divi darbinieki gājuši bojā krītošu atlūzu dēļ. Vēl 18 cilvēki, tostarp trīs bērni, tika ievainoti, jo tika skartas arī dzīvojamās mājas, pavēstīja Krievijas amatpersonas.
Krievijas aviācijas uzraudzības dienests paziņoja, ka pēc uzbrukumiem tika apturēti lidojumi visās četrās Maskavas lidostās, taču vēlāk tās atkal tika atvērtas. Lidojumi tika novirzīti uz citām pilsētām.
Ukraina vēl nav uzņēmusies tiešu atbildību par uzbrukumiem, taču Kijivas amatpersonas norādīja, ka uzbrukums bija signāls Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.
“Visi dronu triecieni šonakt Krievijā – raidīti uz Maskavu, lidostām u.c. – ir signāls Putinam, ka arī viņam ir jābūt ieinteresētam par pamieru debesīs, ko šodien sarunās piedāvās Ukraina. Ne tikai naftas pārstrādes rūpnīcām… droni var arī masveidā uzbrukt Maskavai. Protams, pretgaisa aizsardzība šos dronus notriec. Taču tas neglābj krievus no panikas,” video paziņojumā sacīja Ukrainas valdības dezinformācijas apkarošanas centra vadītājs Andrijs Kovaļenko.
Šodien Džidā Ukrainas delegācija tiksies ar ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas pārstāvjiem.
Ukraiņi apgalvo, ka cer uz “konstruktīvu dialogu” un ASV militārās palīdzības un izlūkdienestu datu apmaiņas atsākšanu, savukārt amerikāņi vēlas noskaidrot, vai Kijiva nopietni domā par mieru ar Krieviju un kādas piekāpšanās tā ir gatava piedāvāt, lai to panāktu.
“Cita starpā mēs piedāvāsim pamieru debesīs un jūrā. Bet arī krieviem tam ir jāpiekrīt. Jo runa ir par abpusēju rīcību, bet no mūsu puses tas ir nopietns piedāvājums,” kāda Ukrainas amatpersona, sagabājot anonimitāti, sacīja “Politico”.
“Mēs ceram uz konstruktīvu dialogu. Un kopumā Ukrainas delegācijas sastāvs liecina par to, ka Ukraina nopietni attiecas pret šo tikšanos un tās mērķi.”
Lasiet arī: Ukrainas piekāpšanās ir “vienīgais veids”, kā izbeigt Krievijas karu, saka Rubio pirms sarunām Saūda Arābijā
