Krievijas likumdevēji ir iesnieguši Valsts domē likumprojektu, kas paredz pārrakstīt vēstures nodaļu, atceļot 1954.gadā pieņemto Padomju Savienības lēmumu par Krimas nodošanu no Krievijas Ukrainas sastāvā, pirmdien, 11.martā, ziņo Reuters.
Šķiet, ka šā soļa mērķis ir radīt juridisku pamatu, lai Krievija varētu apgalvot, ka Krima patiesībā nekad nav bijusi Ukrainas daļa.
Projektā, ko iesniedza abas Krievijas parlamenta palātas, 1954.gada nodošana tiek raksturota kā patvaļīga un nelikumīga, jo netika rīkots referendums un padomju varas iestādēm nebija tiesību bez piekrišanas nodot teritoriju no vienas konstitucionālās republikas citai.
Netika ziņots, kad likumdevēji to izskatīs.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir nosodījis Krimas nodošanu 1954.gadā toreizējā padomju līdera Ņikitas Hruščova laikā kā tolaik spēkā esošo tiesību normu pārkāpumu.
Padomju Savienības sabrukuma laikā Krimas iedzīvotāji kopā ar pārējo Ukrainas teritoriju sākotnēji nobalsoja par neatkarību, kā rezultātā Krievija un Ukraina savstarpēji atzina robežas.
Tomēr 2014.gadā Maskava pārņēma militāru kontroli pār Krimu un apstrīdētā referendumā to anektēja. Krievija 2022.gadā izmantoja Krimu kā atspēriena punktu pilna mēroga iebrukumam Ukrainā. Ukraina ir bieži veikusi uzbrukumus Krievijas mērķiem Krimā un ir solījusi atgūt visu Krievijas okupēto teritoriju.
Lasiet arī: Zelenskis: situācija frontē ir labāka nekā iepriekšējos trīs mēnešos
