Tūkstošiem Interpola trauksmes cēlēja nopludinātu dokumentu pirmo reizi izceļ gaismā apmēru, kādā Krievija saviem mērķiem izmanto starptautisko tiesībsargājošo aģentūru, lai ārzemēs atrastu tās kritiķus, raksta britu raidorganizācija BBC.
BBC World Service un Francijas pētnieciskajam medijam “Disclose” iesniegtā informācija atklāj, ka Krievija izmanto Interpola meklēšanas sarakstus, lai pieprasītu politisko oponentu, uzņēmēju un žurnālistu aizturēšanu, pamatojoties ar it kā pastrādātiem noziegumiem. Datu analīze liecina, ka pēdējās desmitgades laikā Interpola iekšējā sūdzību izskatīšanas nodaļa pa Krieviju ir saņēmusi daudz vairāk sūdzūbu nekā par jebkuru citu valsti. Turklāt sūdzības likušas arī atcelt vairāk lietu nekā jebkuras citas valsts rosināto.
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Interpolā tika ieviestas papildus pārbaudes Maskavas pieprasījumiem, lai novērstu potenciālu organizācijas resursu izmantošanu nepareiziem mērķiem. Tomēr nopludinātie dokumenti liecina, ka tas nav traucējis Krievija izmantot Interpolu savām interesēm, un trauksmes cēlējs informēja, ka 2025.gadā organizācija no šiem mēriem neuzkrītoši atteicās.
Interpols uz apsūdzībām atbildēja, sakot, ka, pateicoties organizācijas operācijām, ik gadu tiek aizturēti tūkstošiem bīstamu noziedznieku, un pēdējo gadu laikā ieviesta virkne sistēmu, kas ļauj izvairīties no tiesību pārkāpumiem. Tāpat organizācija apzinoties, kā iespaidu uz cilvēkiem var atstāt viņu iekļaušana meklēto personu sarakstā.
Krievu uzņēmējs Igors Pestrikovs ir viens no tiem, kuru vārds parādās nopludinātajos dokumentos.
Interpols nav starptautiskā policija, bet organizācija palīdz dažādu valstu tiesībsargājošajām iestādēm. Sarkanais brīdinājums ir paziņojums, ko saņem visas 196 organizācijas dalībvalstis, un tas nozīmē, ka ir jāatrod un jāapcietina konkrētā persona. Sarkanais paziņojums darbojas līdzīgi, bet tas tiek nosūtīts tikai atsevišķām valstīm. Pestrikovs pēc Krievijas atstāšanas 2022.gada jūnijā un patvēruma pieprasīšanas Francijā uzzināja, ka par viņu izsludināts sarkanais paziņojums. Viņš uzskatīja, ka pastāvdivas iespējas – doties uz policiju un paziņot, ka viņš ir Interpola meklēto personu sarakstā, vai kļūt zemākam par zāli. Tas nozīmēja, ka viņš nevarēja īrēt mājokli un viņa bankas konti tika bloķēti. Uzņēmējs sacīja, ka tā bija nepārtraukta spriedze, un vienmēr pavadījsui sajūta, ka jāskatās pār plecu. Viņa meita un meitas māte drošības labad pārcēlās uz citu valsti.
Pestrikovs Krievija bija nopietns lielo metāla pārstrādes uzņēmumu akcionārs. Tie bija 90.gados privatizēti uzņēmumi, lielākais no tiem – Solikamskas magnija rūpnīca. Pirms 2022.gada pilna mēroga iebrukuma Ukrainā valdība esot izdarījusi spiedienu, lai uzņēmums pārtrauktu produkcijas eksportu un apgādātu tikai Krievijas tirgu. Pestrikovs uzskata, ka tas noticis tādēļ, lai izmantotu viņa uzņēmuma produkciju militārajā rūpniecībā. Uzņēmējs uzsvēra, ka runa bija ne tikai par to, ka saražotais jāpārdod par zemāku cenu un tiem, ko izvēlas valdība, bet arī par morāles jautājumiem – neviens neesot gribējis pat netieši iesaistīties nāvi nesošu rīku ražošanā. Viņš uzskata, ka pie uzņēmuma pāriešanas valsts īpašumā un paša apsūdzēšanas finanšu noziegumos noveda atteikšanās sadarboties, un arī tas, ka viņa tā brīža laulātā draudzene bija ukrainiete.
Pēc aizbēgšanas uz Franciju Pestrikovs uztraucās, ka Kremlis viņu varētu vajāt arī tur, tādēļ sazinājās ar Interpolu un uzzināja par sarkano paziņojumu, kas par viņu izdots. Viņš nolēma to pārsūdzēt, izmantojot organizācijas neatkarīgo iekšējo uzraugu CCF, un norādīja, ka Krievijas pieprasījums ir politiski motivēts. Pēc tam, kad Pestrikovs divus gadus bija atradies meklēto personu sarakstā,
CCF pieņēma lēmumu, ka viņa lieta lielākoties bijusi politiski motivēta, un Interpols atcēla viņa aizturēšanas pieprasījumu.
Interpols sniedz ierobežotu informāciju par nelikumīgiem aresta pieprasījumiem, un kopš 2018.gada neatklāj, par kurām valstīm saņem sūdzības un veic pārbaudes. Caurspīdīguma trūkums padara sarežģītu problēmas apjoma novērtēšanu, un nopludinātie dokumenti pirmo reizi parāda pilnīgāku ainu.
Nopludināto datu vidū ir arī sūdzības, kas nodotas CCF. Lai gan informācija nav pilnīga, tā aptver virkni valstu, un gadījumos, kad norādīta valsts, kas pieprasījusi personas vai personu arestu, izteikti vairāk sūdzību ir par Krieviju, un tā tas bijis pēdējos 11 gadus. Pieejamā informācija liecina, ka CCF sūdzības iesnieguši vismaz 700 Krievijas meklētie cilvēki, un vismaz 400 gadījumos viņu lietas izbeigtas kā nepamatotas.
Britu advokāts Bens Kīts (Ben Keith), kurš pārstāvējis daudzus klientus, kas vēlējušies, lai viņu vārdi tiek izņemti no Interpola sarakstiem, sacīja, ka Krievija vēsturiski ir viena no galvenajām sarkano brīdinājumu izmantotājām savās interesēs. Viņš uzskata, ka Interpolam ir problēma ar Krieviju, un organizācija nedara pietiekami, lai novērstu pārkāpumus.
Starptautiskais advokāts Jurijs Nemecs speciālizējas Interpola jautājumis un izdošanas lietās, un piekrīt, ka
organizācijas veiktā Krievijas pieprasījumu papildus pārbaude nav devusi rezultātu.
Viņš zinot par virkni lietu, kurās krievi, kas iestājušies pret karu ir saskārušies ar vajāšanu, un ievietoti Interpola datu bāzē par finansiālu vai citu “ikdienas” noziegumu pastrādāšanu.
BBC iegūtā informācija atklājusi vēl kādu ceļu, kā prettiesiski tiek izmantoti Interpola resursi. Nopludinātie iekšējās saziņas sistēmas ziņojumi parāda, kā aģenti Maskavā nosūtījuši ziņu aģentiem Abu Dabi, norādot, ka Interpols atteicies izdot meklēšanas paziņojumu, bet tik un tā esot nepieciešams noskaidrot personas atrašānās vietu. Tas ir pretrunā Interpola vadlīnijām.
Starp nopludinātajām ir arī ziņa par žurnālistu Armenu Aramjanu. Viņš Krieviju pameta pēc tam, kad par reportāžu par studentu protestiem opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija atbalstam tika apsūdzēts par mazgadīgo iesaistīšanu bīstamās aktivitātēs. Aramjans devās uz Armēniju un pēc tam uz Vāciju. Krievijas ziņa abu valstu varas iestādēm apgāja formālo sarkano brīdinājumu vai sarkano paziņojumu, un pieprasīja jebkādu noderīgu informāciju par Aramjanu. Ziņa tika nosūtīta 2023.gada februārī, kad pret Krieviju bija vērsti ierobežojumi un katra ziņa tika pārbaudīta, tāpēc nevar droši teikt, ka tā tikusi piegādāta. Trauksmes cēlējs uzskata, ka tas noticis.
Aramjans par ziņu bija šokēts, tomēr norādīja, ka nav pārsteigts,
un sacīja – nedomā, ka Vācija būtu krieviem nodevusi viņa adresi, telefona numuru vai izdevusi viņu, tomēr Maskavai esot noderīgs katrs informācijas krikums, ko tā var iegūt.
BBC ieguvusi arī pieeju iekšējai saziņai, kas liecina, ka Interpola augstākās amatpersonas ir noraizējušās par Krievijas aktivitātēm.
Par spīti papildu ierobežojumiem redzams, ka 2024.gadā apmēram 90% no Krievijas veiktajiem pieprasījumiem izgāja sākotnējās pārbaudes. Tajā pašā laikā CCF atcēla apmēram pusi pieprasījumu, par kuriem tā saņēma sūdzības, un līdz ar to rodas jautājums, vai pārbaudes bijušas gana stingras.
2024.gadā Maskava pat centās panākt, ka meklēšanā tiek izsludināti Starptautiskās krimināltiesas tiesneši un prokurors, kuri piedalījās lēmuma pieņemšanā par aresta ordera izsniegšanu Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam. Toreiz krievu centieni tika noraidīti.
Gan Nemecs, gan Kīts uzskata, ka Interpols varētu darīt vairāk, lai novērstu tā sistēmu nepareizu izmantošanu.