Kamēr Krievijas karavīri turpina agresiju Ukrainā un cenšas nostiprināties Donbasā, Maskava izmēģina spēkus citā frontē, piedāvājot saziņas lietoni, kas pie viena kalpo arī kā pilsoņu izspiegošanas platforma, raksta “Politico.”
Maskava ņemusi piemēru no Ķīnas, un mudina Krievijas pilsoņus izmantot saziņai lietotni “Max”, kas sniedz valdībai pilnīgu piekļuvi lietotāju datiem, un vienlaikus izolē tos no pārējā interneta. Lietotne tiek salīdzināta ar ķīniešu “WeChat”, ko abām netiek veikta šifrēšana, un privātuma politika ļauj varas iestādēm brīvi piekļūt sarakstes vēsturei, fotogrāfijām sarakstēs un arī lietotāja atrašanās vietai.
Krievijas interneta aizsardzības biedrības vadītājs Mihails Klimarevs sacīja, ka lietotnes izstrādātāji faktiski norāda, ka bez iebildumiem tiks atdota pilnīgi visa lietotāju informācija.
Lai pieteiktos lietotnē “Max”, nepieciešams derīgs Krievijas vai Baltkrievijas telefona numurs, kas savukārt prasa personas koda izmantošanu, un tas nozīmē, ka ikviens dati ir izsekojami līdz konkrētam lietotājam. Klimarevs piebilda, ka it viss, kas tiek darīts lietotnē, būs pieejams Krievijas drošības dienestam (FSB).
Septembra sākumā “Max” pārstāvji informēja, ka
lietotāju bāze ir pieaugusi no viena miljona jūnijā līdz teju 30 miljoniem septembrī.
Tas joprojām ir krietni mazāk nekā populārākajām saziņas lietotnēm “WhatsApp” un “Telegram”, tomēr “Max” ir spēcīga aizmugure – valsts.
“Max” izveidota pavisam nesen. Tikai jūnijā Krievijas diktators Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par valsts izstrādātas saziņas lietotnes izstrādi. Tas tika uzticēts uzņēmumam “VK”, kuru savukārt kontrolē valsts uzņēmums “Gazprom.”
Sākot no septembra, lietotne pēc noklusējuma būs uzstādīta visos Krievijā tirgotajos telefonus. Tikmēr Krievijas telekomunikāciju aģentūra “Roskomnadzor” šovasar sāka bloķēt “WhatsApp” un “Telegram” zvanus. Lai gan valdība informēja, ka tas darīts, lai pasargātu lietotājus no krāpniekiem un teroristiem, “WhatsApp” mātesuzņēmums “Meta” to nosodīja kā centienus pārkāpt cilvēku tiesības uz privātumu.
Neatkarīgie mediji ziņojuši, ka
sabiedriskie un banku darbinieki un slimnīcu personāls saskāries spiedienu izmantot “Max.”
Savukārt amatpersonas dažādos veidos reklamē lietotni kā uzticamu un drošu. Lai gan lietotne joprojām ir izstrādes stadijā, tā tiek slavēta kā rīks, kas, tāpat kā “WeChat”, ar laiku varētu iekļaut arī valdības, banku un komercpakalpojumus.
“Max” ir viens no pēdējiem Putina mēģinājumiem kontrolēt internetu. 2019.gadā Krievjas diktators parakstīja likumu, lai izveidotu “suverēnu internetau,” kurš būtu pasargāts no ārzemju ietekmes. Kopš pilna apjoma iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī Kremlis cenšas apspiest pretkara aktivitātes internetā, un ierosinātas simtiem krimināllietu. Bloķeti tūkstošiem mājaslapu, tiek kriminalizēta noteikta satura meklēšana internetā, un arī VPN reklamēšana tagad ir sodāma.
Tā kā lietotnei nepieciešams Krievijas vai Baltkrievijas telefona numurs, to sarežģīti iegūt ārpus Krievijas, un tas apgrūtina saziņu ar radiniekiem un informācijas iegūšanu no ārzemēm. Tādējādi valdība kontrolē un ierobežo savsatrpējo komunikāciju.
Tiesa, “Max” palaišana nav bijusi gluda.
Pat Krievijas militārie blogeri izteikuši kritiku lietotnei.
Saskaņā ar neatkarīgā medija “Meduza” ziņoto, arī valdības amatpersonas vairās no lietotnes.
27 gadus vecais skolotājs Maksims sacīja, ka neuzstādīs “Max,” un kritizēja pret “WhatsApp” un “Telegram” vērstos ierobežojumus. “Tas ir valdības mēģinājums ierobežot mūsu iespējas rakstīt un komunicēt vienam ar otru. Es jau tāpat vairs nevaru vienkārši piezvanīt uz ārzemēm,” vīrietis sacīja.
Londonas Jaunā Eirāzijas stratēģijas centra vecākais analītiķis Nikolajs Petrovs norādīja, ka Kremļa pašreizējā tiekšanās pēc digitālās kontroles ir saistīta ar ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) centieniem panākt mieru Ukrainā. Viņš pastāstīja, ka Putinam ir ļoti svarīgi noklusināt jebkādus protestus no visām politiskā spektra grupām, arī ultrancionālistiem, kuriem vienīgais pieņemamais kara risinājums būtu pilnīga Ukrainas kapitulācija. Tomēr, tāpat kā citi neatkarīgie krievu analītiķi, arī Petrovs atzīst, ka nav manāma patiesa ieinteresētība miera panākšanā. “Max,” tāpat kā citi līdzīgi mēri, ir vērsta uz pilnūgu situācijas kontroli neatkarīgi no gala iznākuma.
Vēl nesen šķita neiespējami, ka arī Krievijā tiktu ieviests pilnīgi kontrolēts, Ķīnas modeļa, internets. Tagad tā kļuvusi par realitāti.
Lasiet arī: Tramps: Eiropas līderi ieradīsies ASV, lai apspriestu karu Ukrainā