Jaungada dienā trešdien, 1.janvārī, tika pārtraukts Krievijas gāzes eksports pa padomju laika cauruļvadiem, kas stiepjas cauri Ukrainai, iezīmējot Maskavas gadu desmitiem ilgušās dominances beigas Eiropas enerģijas tirgos, ziņo “Reuters” un “Politico“.
Gāze turpināja plūst par spīti gandrīz trīs gadus ilgušajam karam, bet Krievijas gāzes uzņēmums “Gazprom” paziņoja, ka gāzes piegāde tika pārtraukta, kad Ukraina atteicās atjaunot tranzīta līgumu.
Atšķirībā no 2022.gada, kad piegādes samazināšanās no Krievijas izraisīja cenu rekordaugstu kāpumu, padziļināja dzīves dārdzības krīzi un ietekmēja ES konkurētspēju, šajā reizē plaši gaidītā gāzes piegādes apturēšana neietekmēs cenas patērētājiem ES.
Taču Slovākijas premjerministrs Roberts Fico (Robert Fico) ir brīdinājis, ka Ukrainas gāzes tranzīta pārtraukšana kaitēs nevis Krievijai, bet gan ES, palielinot enerģijas izmaksas un ietekmējot Slovākijas ekonomiku. Fico, kurš nesen tikās ar Putinu, arī draudēja samazināt elektroenerģijas eksportu uz Ukrainu, ja līgums netiks pagarināts.
Pēdējie atlikušie Krievijas gāzes pircēji ES caur Ukrainu, piemēram, Slovākija un Austrija, ir vienojušās par alternatīvām piegādēm, savukārt Ungārija turpinās saņemt Krievijas gāzi pa “TurkStream” cauruļvadu Melnajā jūrā.
Taču Piedņestrā, Ukrainas kaimiņvalsts Moldovas separātiskajā prokrieviskajā reģionā, kas arī ir atkarīgs no tranzīta plūsmām, trešdienas agrā rītā mājsaimniecībām tika pārtraukta apkure un karstā ūdens piegāde, ziemas vidū izraisot enerģijas trūkumu, kas draud izraisīt humāno krīzi. Vietējais enerģētikas uzņēmums “Tirasteploenergo” aicināja iedzīvotājus silti ģērbties, nosegt logus un balkona durvis ar segām vai bieziem aizkariem un izmantot elektriskos sildītājus.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, “Telegram” paziņoja, ka gāzes tranzīta pārtraukšana caur Ukrainu uz Eiropu ir “viens no Maskavas lielākajiem zaudējumiem”, un aicināja ASV piegādāt Eiropai vairāk gāzes.
“Jo vairāk gāzes būs tirgū no Eiropas reālajiem partneriem, jo ātrāk mēs pārvarēsim pēdējās negatīvās sekas, ko rada Eiropas enerģētiskā atkarība no Krievijas,” viņš rakstīja.
Viņš rakstīja, ka tagad Eiropas “kopīgais uzdevums” ir atbalstīt bijušo padomju Moldovu “šajā enerģētikas transformācijas periodā”.
Eiropas Komisija paziņoja, ka ES ir šim sagatavojusies.
“Eiropas gāzes infrastruktūra ir pietiekami elastīga, lai piegādātu gāzi, kas nenāk no Krievijas,” sacīja Komisijas pārstāvis. “Kopš 2022.gada tā tika pastiprināta ar ievērojamām jaunām LNG importa jaudām.”
Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis (Radosław Sikorski) trešdien atzinīgi novērtēja Krievijas gāzes darījuma izbeigšanu kā Kijivas “uzvaru”.
“Putins iztērēja miljardiem, lai būvētu “Nordstream”, apejot Ukrainu un šantažējot Austrumeiropu ar draudiem pārtraukt gāzes piegādes. Šodien Ukraina nogrieza viņam iespēju eksportēt gāzi tieši uz ES,” viņš rakstīja vietnē “X”.
Polija arī paziņoja, ka ir gatava eksportēt uz Ukrainu vairāk elektroenerģijas, ja Fico īstenos savus draudus.
Krievija gandrīz pusgadsimtu strādāja pie tā, lai iekarotu lielāko Eiropas gāzes tirgus daļu, kas kulminācijas brīdī sasniedza aptuveni 35%. Taču kopš kara sākuma Ukrainā ES ir samazinājusi savu atkarību no Krievijas energoresursiem, vairāk gāzes iepērkot pa cauruļvadiem no Norvēģijas un sašķidrināto dabasgāzi no Kataras un ASV.
Ukraina, kas atteicās pagarināt tranzīta līgumu, paziņoja, ka Eiropa jau bija pieņēmusi lēmumu atteikties no Krievijas gāzes.
“Mēs pārtraucām Krievijas gāzes tranzītu. Tas ir vēsturisks notikums. Krievija zaudē savus tirgus, tā cietīs finansiālus zaudējumus,” paziņojumā sacīja Ukrainas enerģētikas ministrs Germans Goluščenko.
Ukraina palielinās gāzes pārvades tarifus vietējiem patērētājiem, lai kompensētu līdz vienam miljardam ASV dolāru gadā zaudēto tranzīta maksu no Krievijas. Ukrainas rūpniecībai tas varētu izmaksāt vairāk nekā 38 miljonus ASV dolāru gadā.
Tikmēr “Gazprom” zaudēs gandrīz piecus miljardus ASV dolāru no gāzes pārdošanas.
Novembrī Krievija apturēja gāzes piegādi Austrijas OMV, taču piegādes tika atjaunotas un tiks turpinātas caur Slovākiju. Slovākija plāno piegādāt gāzi caur Vāciju un Ungāriju, taču tas radīs papildu tranzīta izmaksas.
Krievijas gāzes cauruļvadi uz Eiropu savulaik 2018.gadā piegādāja rekordlielu 201 miljardu kubikmetru gāzes.
2023.gadā Krievija caur Ukrainu piegādāja aptuveni 15 miljardus kubikmetru gāzes, salīdzinot ar 65 miljardiem kubikmetru 2020.gadā, kad iesākās pēdējais piecu gadu līgums.
Lasiet arī: Trampa un NATO miera plāns Ukrainai: Krievija izsaka stingru nē
