Igaunijas tiesa apsver, vai izdot tiesāšanai Igaunijas iedzīvotājus, kuri tiek saistīti ar Krievijas militārā izlūkdienesta (GRU) organizēto sprāgstvielu izvietošanu sūtījumu paciņās, raksta Igaunjas medijs “ERR News.”
Harju apgabaltiesa 8.oktobrī sprieda, vai izdot Lietuvai uzņēmēju Eldaru Salmanovu (Eldar Salmanov), kuram ir Krievijas pase, un viņa igauņu dzīvesbiedri Gelenu Gusevu (Gelena Gusseva). Lietuvas Ģenerālprokuratūra abus apsūdz terorisma atbalstīšanā. Saskaņā ar ziņojumiem, pusmūža pāris piedalījās GRU operācijā, kuras laikā kravas lidmašīnās nonāca paciņas ar sprāgstvielām.
Septembrī starptautiska izmeklēšana atklāja, ka Eiropas lielpilsētas no nopietnas katastrofas izvairījās tikai nejaušības dēļ.
Agrā 2024.gada 20.jūlija rītā DHL noliktāvā Leipcigas lidostā aizdegās konteiners. Sūtījums tikko bija izgājis drošības pārbaudi, bet, tā kā lidojums kavējās, tas vēl nebija iekrauts lidmašīnā. Dienu vēlāk cita paciņa aizdegās DPD noliktavā netālu no Varšavas. 20 ugunsdzēsēji strādāja divas stundas, lai apdzēstu liesmas, un no furgona, kurā atradās paciņa, nekas nepalika pāri. 22.jūlijā Birmingemas piepilsētā aizdegās paciņa, kas atradās uz paletes DHL noliktavā. Tajā pašā laikā Polijas Drošības dienests atklāja spridzekli līdzīgā sūtījumā vietējā kurjerpakalpojumu sniedzēja noliktavā. Spridzekļa veidotāja kļūmes dēļ nebija nostrādājis detonators.
Plašāka sabiedrība sākotnēji par notikušo netika informēta.
Šobrīd vairāku valstu izmeklēšanā iesaistītie eksperti norāda, ka tā bijusi GRU koordinēta operācija, un pat pēc pašreizējiem hibrīdkara situācijas standartiem tā bijusi ļoti pārdroša.
LRT Pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītāja Indre Makaraitīte (Indre Makaraitytė) Lietuvas sabiedriskajam medijam LRT sacīja, ka sākotnējais plāns, visticamāk, bija, ka spridzekļi eksplodēs transatlantisko lidojumu laikā.
Eiropas Politikas analīzes centra vecākais līdzstrādnieks Edvards Lūkass (Edward Lucas) norādīja, ka jau jautājuma apspriešana norāda, ka GRU izdevies likt par viņiem domāt. “Tagad mēs domājam, vai viņi ir tik nežēlīgi un viņiem tik maz rūp, ka viņi būtu gatavi nogāzt lidmašīnu, nogalinot visus tajā esošos un, iespējams, izraisot katastrofu arī uz zemes, vai arī tas bija tikai iebiedēšanas mēģinājums, detonējot spridzekļus uz zemes,” sacīja Lūkass.
Viss notikušais izklausās pēc asa sižeta filmas par Auksto karu. Neatbildētu jautājumu ir daudz. Piemēram, joprojām nav zināms, vai spridzekļi nenonāca lidmašīnās nejaušības dēļ, vai arī tiem bija paredzēts eksplodēt uz zemes, lai radītu apjukumu.
Gan izmeklētāju komanda, gan žurnālisti izsekoja spridzekļus līdz Igaunijai. Saskaņā ar pieejamo informāciju,
tieši Salmanovs bija tas, kurš sāka sūtījumu kustību.
“Delfi Meedia” pētnieciskās žurnālistikas komandas vadītājs Holgers Rūnemā (Holger Roonemaa) pastāstīja, ka Salmanovs Narvā un tās apkaimē ir diezgan labi pazīstams. Pie turības uzņēmējs, kurš nodarbojas ar loģistikas pakalpojumu sniegšanu, ticis, palīdzot Krievijas valsts uzņēmumiem sakārtot muitas dokumentāciju, lai tie varētu veikt kravu pārvadājumus. Pateicoties savai lomai tranzīta biznesā, visu apzināto mūžu Narvā nodzīvojušais Salmanovs regulāri parādījies televīzijā, un viņa partneru vidū bijuši arī politiķi. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā kravu pārvadājumu apsīka, tomēr uzņēmējs jau bija nopelnījis ievērojamu kapitālu.
Pašlaik apcietinājumā esošais Salmanovs atteicies sniegt komentārus, bet iepriekš atzinis, ka kontakts Krievijā lūdzis no Igaunijas nosūtīt paciņu. Rūnemā sacīja, ka uzņēmējs cenšas sevi pasniegt kā izpalīdzīgu cilvēku, kas tikai vēlējies paveikt labu darbu, un atteicies atklāt, kas lūdza pārsūtīt paciņas, vai kā tās vispār nonākušas pie viņa. Salmanovs apstiprinājis, ka palūdzis dzīvesbiedrei nosūtīt paciņu. Guseva strādā Transporta pārvaldes klientu servisā. 2024.gada 24.jūnijā Guseva ievietoja dažus kilogramus smago paciņu pakomātā. Vispirms tā nonāca Rīgā, un pēc tam izraisīja sprādzienu DHL noliktavā.
Ir noskaidrots, ka paciņā atradās elektriskie masāžas spilventiņi, bet nav zināms, vai spridzekļi atradās paciņā nosūtīšanas brīdī, vai arī ievietoti tajā vēlāk. Paciņa nonāca “Omniva” pakomātā, un to izņēma 62 gadus vecais Vasīlijs Kovačs. Viņš paciņu aizvedis uz Viļņu. Vīrieša advokāts norādījis, ka paciņā bijušas parastas lietas, un
viņa klients neko nezina par spridzekļiem.
Makaraitīte skaidroja, ka GRU operācijām raksturīgi savervēt cilvēkus, kas viens otru nepazīst, nesaskata operācijas patieso apjomu, un dažkārt pat nezina, ka ir daļa no tās: “Uzdevums var būt vienkārši aktivizēt iekārtu vai piegādāt paciņu. Viņi pat var nezināt, kas tajā iekšā – viņiem tā ir tikai piegāde.”
Rūnemā un Makaraitīte noskaidrojuši, ka lielākā daļa tīklā iesaistīto vīriešu vai nu dienējuši Padomju Savienības flotē, vai strādājuši kopā ar kādu, kas tur dienējis. Žurnālisti neuzskata, ka visi zināja, kas ir paciņās, bet tajā pašā neviens no iesaistītajiem nav pilnīgi nevainīgs. Pie Kovača vēlāk atrast arī nereģistrēts ierocis un iekārta mobilo signālu bloķēšanai.
Saskaņā ar Makaraitītes teikto, spridzekļi aktivizēti jūlija vidū Lietuvā, un sadalīti četrās atsevišķās paciņās, kuras nosūtītas ar dažādiem kurjerdienestiem.
Rūnemā stāstīja, ka sākotnēji incidenti netika saistīti ar sabotāžu vai GRU.
Tas notika dažus mēnešus vēlāk, kad “The Wall Street Journal” ziņoja, ka ugunsgrēki varētu būt saistīti ar sabotāžu no Krievijas puses.
Šogad 17.septembrī Lietuvas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka GRU veikusi sabotāžu. Operāciju izpildījusi īpaša GRU apakšnodaļa, kuru veido bijušie Padomju Savienības flotes virsnieki, un mērķis ir veikt sabotāžas aktus Rietumvalstīs, kuras atbalsta Ukrainu. Mediju ziņojumi liecina, ka šobrīd apsūdzētas 15 pesonas, un vismaz viens no organizatoriem izsludināts meklēšanā.
Lūkass norādīja, ka GRU operācija ar paciņām ir viena no pārdrošākajām un bistamākajām pēdējā laikā. Tomēr žurnālists arī piebilda, ka krieviem cilvēka dzīvībai nav vērtības, un atgādināja par krievu notriekto reisu MH17, vai “Novičok” izmantošanu Lielbritānijā.
Lasiet arī: Lietuvieši atklājuši ar Krieviju saistītu terorisma plānošanas tīklu