2024.gadā, agra maija rīta tumsas aizsegā trīs bulgāri veica kārtējo vandālisma aktu, kas bija daļa no Krievijas plāna destabilizēt situāciju Francijā; tagad vīrieši stājas tiesas priekšā, raksta “Politico.”
Gaisma vēl nebija aususi, kad kādā 2024.maija rītā Parīzes Holokausta piemiņas muzeja apsargs pamanīja aizdomīgu rosību. Divi melnā tērpti vīrieši pūta sarkanu krāsu uz Taisnīgo sienas – akmens monumenta, kurā iekalti Parīzes ebreju glābēju vārdi. Kad sargs devās ķert noziedzniekus, trešais vandālis filmēja paveikto. 25 metrus garo sienu klāja 35 sarkani plaukstu nospiedumi.
Tas nav atsevišķs gadījums, bet gan viens no vairākiem simboliskiem uzbrukumiem, kas divus gadus satrauca valsti. Pie mošejām tika novietas cūku galvas, uz ēkām uzpūstas Dāvida zvaigznes un pie Eifeļa torņa novietoti zārki. Katra darbība bija veidota tā, lai veicinātu spriedzi starp ebreju un musulmaņu kopienām, vai grautu franču atbalstu Ukrainai.
Pēc notikuma pie Holokausta piemiņas muzeja policija ātri identificēja un aizturēja trīs bulgārus, kuru tiesa sāksies 29.oktobrī. Viņu lieta sniedz ieskatu Krievijas centienos ar slēptas ietekmes operācijām un psiholoģiskiem paņēmieniem graut stabilitāti Francijā.
Izlūkošanas dienesta amatpersonas norādīja, ka
Francija ir viens no karstajiem punktiem Krievijas hībrīdkarā pret Eiropu,
jo Maskava cenšas atrast veidus, kā sašūpot Kijivas stingrākos atbalstītājus. Analītiķi uzsver, ka Francija ir gan galvenais mērķis, gan vājā vieta, tā ir valsts ar lielu starptautisko ietekmi, bet ļoti ievainojama iekšpolitiski, kas to padara par vieglu mērķi manipulācijām.
Parīzes ģeopolitisko pētījumu centra GEODE profesors un direktora vietnieks Kevins Limonjē (Kevin Limonier) sacīja, ka uzbrukumi atspoguļo ģeopolitisko realitāti. Tas nozīmē, ka Krievija uzskata Franciju, kas ir vienīgā kodolvalsts Eiropas Savienībā, par nopietnu pretinieku, turklāt Francija prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) ir izteikts Ukrainas atbalstītājs. Makrona partijas deputāte, ārvalstu ietekmes ziņojuma līdzautore Nataļja Puzireva (Natalia Pouzyreff) norādīja, ka Francijā, kas ir tālāk no NATO austrumu flanga, nav tādas prevencijas sistēmas kā bijušajās padomju bloka valstīs, un Francijas populācija daudz vieglāk uzņem Maskavas veidoto retoriku.
Francijas varas iestādes par Holokausta piemiņas muzeja apgānīšanu apsūdzējušas četras personas. Trīs – Mirčo Angelovs, Georgijs Filipovs un Kirils Miluševs – atradās notikumā vietā. Viņi pēc tam pameta parīzi, ar autobusu dodoties uz Briseli, no kurienes ar lidmašīnu devās uz Bulgārijas galvaspilsētu Sofiju. Filipovu un Miluševu aizturēja Bulgārijas varas iestādes un izdeva Francijai. Angelovu atrast neva izdevies. Savukārt ceturtais, Nikolajs Ivanovs, kurš tiek apsūdzēts par operācijas finansēšanu, tika arestēts Horvātijā. Trīs aizturētie vīrieši tiek apsūdzēti par monumenta apgānīšanas plānošanu, un kā vainu pastiprinošs apstāklis minēti antisemītiskie motīvi. Francijas izmeklētāji arī izteikuši aizdomas, ka vīrieši apzināti vai neapzināti rīkojušies kā Krievijas aģenti.
Iekšējās izlūkošanas aģentūras DGSI novērtējumā arī sacīts, ka
monumenta apgānīšana ir daļa no plašākas stratēģijas, kas vērsta uz Francijas sabiedrības šķelšanu
un iekšējās spriedzes vairošanu, izmantojot starpniekus, tas ir, personas, kas nestrādā dienestos, bet kurām tiek samaksāts par noteiktiem uzdevumiem.
Pirmstiesas noklausīšanās laikā Filipovs un Miluševs nenoliedza, ka bijuši klāt, bet norādīja, ka galvenais organizators ir bijis joprojām nenotvertais Angelovs. Monumenta apgānīšana nebija pirmā reize, kad visi trīs tikās, un visi nāk no vienas pilsētas Bulgārijas dienvidrietumos. Miluševa advokāte “Politico” sacīja, ka viņas klients nav zinājis, kas viņam būs jādara. Filipova advokāts atteicās pirms tiesas komentēt lietu.
Ivanova advokāts pavēstīja, ka viņa klients tikai samaksāja par viesnīcu un autobusa biļetēm, tas esot bijis pakalpojums Angelovam. Advokāts noliedz, ka Ivanovam bijuši antisemītiski motīvi, vai ka viņš būtu sadarbojies ar krieviem.
Angelovs nav sasniedzams, un “Politico” neizdevās iegūt viņa komentāru. Vīrieša “Facebook” kontā redzamas pašbildes no Eiropas ceļojumiem.
Redzami arī Angelova tetovējumi, kuros iekļauti neonacistu simboli.
Sarkanie roku nospiedumi, ko vīrieši uzkrāsoja uz memoriāla, ir simbols, ko atsevišķi palestīniešu atbalstītāji izmanto, lai nosodītu karu Gazā, tomēr ebreju grupas un akadēmiķi to uzskata arī par atsauci uz divu Izraēlas karavīru slepkavību 2000.gadu sākumā, un aicinājumu uz antisemītisku vardarbību. Memoriāla apgānīšana notika datumā, kad 2.pasaules kara laikā notika pirmie ebreju masveida aresti Francijā.
Muzeja darbinieki, runājot privāti, gan nesteidzās saistīt vandālisma aktu ar palestīniešu atbalsta grupām. Kāds no darbiniekiem sacīja, ka atsauce uz izraēliešu karavīru slepkavību šķita novecojusi un nevietā. Vandālisms izskatījās līdzīgs gadījuma, kad 2023.gadā dažādās Parīzes vietās tika uzkrāsota Dāvida zvaigzne – šo gadījumu Francijas prokuratūra saistīja ar iespējamu ārvalstu ietekmes operāciju.
Tiesa, kas sāksies 29.oktobrī, ir viena no deviņām augsta līmeņa lietām kopš 2023.gada beigām, kas saistītas ar uzbrukumiem reliģiskajām kopienām vai svarīgiem Francijas monumentiem. Pēdējais starpgadījums norisinājies 9.septembrī, kad pie mošejas parīzes dienvidaustrumu daļā pirms rīta lūgšanas bija novietota asiņaina cūkas galva.
Informējot varas iestādes, noskaidrojās, ka tas pats noticis pie astoņām citām mošejām.
Pēc tam, kad kāds Normandijas cūku fermas īpašnieks informēja par aizdomīgi lielu pirkumu, prokuratūra izsekoja vandālismu līdz Serbijas pilsoņu grupai. septembra vidū prokuratūra paziņoja, ka cūku galvas pie mošejām novietoja ārvalstu pilsoņi, kuri pēc tam nekavējoties atstāja valsti, un mērķis bija izraisīt nemierus. Serbija vēlāk ziņoja, ka saistībā ar notikušo aizturējusi 11 savus pilsoņus. Serbi arī informēja, ka grupējums saistīts ar zaļas krāsas izliešanu pie Parīzes sinagogām un restorāna ebreju kvartālā.
Bezpeļnas organizācijas “Addam” vadītājs Basirū Kamara (Bassirou Camara) norādīja, ka notikušā iespējamā saistība ar ārvalstu ietekmes operācijām nemazina musulmaņu kopienas trauksmi, jo tā zina, ka tiek izmantotas plaisas, kas jau pastāv.
Akadēmiķi un militārie virsnieki “Politico” pastāstīja, ka Francijas dziļā sociālā, ekonomiskā, kultūras, reliģiskā un politiskā sašķeltība ir auglīga augsne Kremļa idejām. Turklāt, atsķīrībā no igauņiem, lietuviešiem vai latviešiem, franči nepazīst krievu propagandu. Augsti stāvošs armijas virsnieks, kurš izteicās anonīmi, norādīja, ka krievi uzskata – tagad ir jāšķel Francijas sabiedrība, un jāparāda, ka Makrons ved nepareizajā virzienā. Tā ir atbilde uz Francijas atbalstu Ukrainai.
Arī liela Francijas politiskā spektra daļa vēsturiski labprāt uzturējusi draudzīgas attiecības ar krieviem.
Tomēr tagad pat Marina Lepēna (Marine Le Pen) cenšas distancēties no Krievijas diktatora Vladimira Putina.
Sabiedrībā, kas jau tāpat ir uz krīzes robežas, nav vajadzīgs daudz, lai izraisītu krīzi. Vācijas Māršala fonda domnīcas vecākā pētniece un drošības eksperte Kristīne Bērziņa sacīja, ka Krievijas izlūkdienesti ļoti labi izprot plaisas sabiedrībās, un tie apzinās un vēlas izmantot ļoti sāpīgus iekšpolitiskos jautājumus.
Viens no šādiem jautājumiem ir Izraēlas un Palestīnas konflikts. Francijā ir Eiropā lielākās musulmaņu un ebreju kopienas, un parīzē dzīvojošs Eiropas diplomāts izteicās, ka tas padara Francijas sabiedrību par ideālu augsni provokācijām.
Vairāki eksperti norādīja, ka pirms 2027.gada prezidenta vēlēšanām sagaidāms Krievijas provokāciju pieaugums. Vēlēšanās labākas izredzes nekā jebkad līdz šim ir Lepēnas partijai, kura daudz mazākā mērā kā Makrons atbalsta Ukrainu.
Tikmēr Francijas amatpersonas ir ņēmušas mācību no uzbrukumiem. Maijā valdība paziņoja par jaunu politiku saistībā ar Krievijas kiberuzbrukumiem un dezinformācijas kampaņām. Valsts arī palielinājusi juridisko arsenālu. Palielināti sodi par vardarbību, kas veikta, darbojoties ārvalstu spēku uzdevumā. Vairākas franču amatpersonas arī norādīja, ka varas iestādes sākušas sadarboties ar valstīm, kam Krievijas propaganda ir labi pazīstama, lai labāk izprastu krievu rīcību.
Lasiet arī: Tramps: Putinam ir jāizbeidz karš, nevis jātestē raķetes