Somija cīnās ar ekonomisko stagnāciju, pieaugošo bezdarbu un vājo sabiedrisko finansējumu, tomēr tik un tā ir spējusi saglabāt pasaules laimīgākās valsts titulu daudzus gadus pēc kārtas, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Eksperti norāda, ka lielā mērā par šoveiksmi atbildīga dāsnā labklājības politika. Tomēr finansējums sociālajam atbalstam tagad tiek samazināts, lai stātos pretī novecojošās populācijas radītajam finanšu slogam.
33 gadus vecais Juho Peka Palomā (Juho-Pekka Palomaa) bez darba ir jau 1000 dienas, tomēr neļauj Somijas problēmām sevi nomākt. Viņš “bezdarba jubileju” atzīmēja, piedaloties protestā uz Somijas parlamenta kāpnēm. Vīrietis sacīja, ka ir pateicīgs par Somijas radīto sociālo nodrošinājumu: “Tāpēc varbūt es neesmu vairāk nelaimīgs nekā biju pirms tam.” Palomā gan norādīja, ka nedomā, ka spēj ko daudz darīt, lai mainītu savu situāciju. Bijušais video producents esot iesniedzis pieteikumus neskaitāmās vietās, un bijis uz 11 neveiksmīgām intervijām. Palomā sūdzējās, ka valdība ir samazinājusi bezdarbnieku pabalstus, bet neesot aiztikusi “svētās pensijas.”
Somijas no eksporta atkarīgā ekonomika ir saskārusies ar sarežģījumiem jau kopš 2014.gada, kad savulaik Eiropas vērtīgākais uzņēmums “Nokia” nespēja sekot tirgus prasībām un līdz ar skārienjutīgo viedtālruņu ienākšanu zaudēja savas pozīcijas, un tika pārdots “Microsoft.” Tāpat eksportu un tūrismu ietekmējušas pret Krieviju ieviestās sankcijas, un papildus nenoteiktību rada muitas tarifi un starptautiskā tirgus svārstības.
Somijas Banka šogad paredzējusi ekonomisko izaugsmi 0,3% apmērā; pērn tie bija 0,4%. Bezdarba līmenis ir viens no augstākajiem Eiropā, teju 10%, un 15 – 24 gadus veco personu vidū bezdarba līmenis sasniedz pat 21,2%.
Valsts
sliktais finansiālais stāvoklis jau licis valdībai ķerties pie labklājības budžeta apgriešanas,
tostarp ierobežojot bezdarba pabalstu un mājokļa atbalsta maksājumus. 54 gadus vecā Hanna Taimio (Hanna Taimio), kura pievienojusies protestam pie parlamenta ēkas, sacīja, ka baidās par jauniešiem: “Visa šī apgriešana un samazināšana… Tas ir patiesi biedējoši.”
Nodarbinātības ministrs Matiass Martinens (Matias Marttinen) “Reuters” sacīja, ka labējā koalīcija, kas pie varas nāca 2023.gadā, tiecas stiprināt sabiedrisko finansējumu un kontrolēt pieaugošo parādu. Ministrs augsto bezadrba līmeni nodēvēja par “nelāgu situāciju,” tomēr aizstāvēja valdības lēmumu atvieglot atlaišanas procedūru, tā mazinot risku uzņēmumiem un rezultātā uzlabojot nodarbinātības rādītājus.
Tikmēr kritiķi uzskata, ka taupības pasākumi patiesībā palielinājuši ekonomiskos izaicinājumus un vairojuši patērētāju skepsi. Somijas Jaunās ekonomiskās analīzes centra direktore Lauri Holapa (Lauri Holappa) norādīja uz simulācijām, kas parāda, ka konsolidācijas pasākumi patiesībā palielinājuši parādu.
Tomēr laimi veido ne tikai ekonomika. Novērtējums, ko respondenti sniedz aptaujā, vairāk saistīts ar izturību un spēju kopīgi un konstruktīvi rīkoties arī ne tika labās situācijās, un mazāk ar valsts ekonomisko situāciju. Viens no ANO Laimīgāko valstu ziņojuma autoriem, emeritētais profesors Džons Helivels (John Helliwell) norādīja, ka somi, protams, ir ļoti izturīgi. Arī “Gallup” apkopotie jaunākie dati neiezīmē pārmaiņas somu laimes līmenī.
Lasiet arī: Viedokļi dalās: vai lietuvieši var sevi uzskatīt par Eiropas vidusslāni?