Biržas “Nord Pool” elektroenerģijas cena Latvijā šogad jūlijā, salīdzinot ar jūniju, palielinājās par 7% – 46,12 eiro par megavatstundu (MWh), AS “Latvenergo” Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Finanšu produktu speciālists Mārtiņš Braslavs.
Savukārt Lietuvā elektroenerģijas cena samazinājās par 8% un bija 46,28 eiro par MWh, bet Igaunijā bija vērojams cenas samazinājums par 11% – līdz 36,70 eiro par MWh.
Ikstundu cenas Baltijā svārstījās no -1,71 eiro par MWh līdz 198,52 eiro par MWh.
Tikmēr par 68% pieauga “Nord Pool” sistēmas cena – aizvadītajā mēnesī tā bija 32,32 eiro par MWh.
Elektroenerģijas cenu Baltijas valstīs ietekmēja zemāka ražošana vēja stacijās, tā samazinājās par 49%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Samazinājās arī izstrāde hidroelektrostacijās. Kopējā ražošana hidroelektrostacijās jūlijā bija par 24% mazāka nekā jūnijā.
Mēneša laikā par 68% pieauga elektroenerģijas plūsmas uz Baltijas valstīm, no Somijas tās pieauga 2,3 reizes, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Savukārt Ziemeļvalstīs elektroenerģijas cenu kustību noteica izstrāde vēja stacijās, kas samazinājās arī Ziemeļvalstu reģionā – kopā par 36% pret iepriekšējo mēnesi, bet ražošana saules stacijās samazinājās par 6%. Atomelektrostaciju pieejamā ražošanas jauda pieauga līdz 74%.
Jūlijā Baltijas valstu kopējais elektroenerģijas patēriņš pieauga par 5%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, un bija 2001 gigavatstunda (GWh), kas ir apmēram tikpat, cik 2024.gada jūlijā.
Latvijā patērētās elektroenerģijas apjoms pieauga par 8%, salīdzinot ar jūniju, un bija 508 GWh. Lietuvā tika patērēts par 6% vairāk elektroenerģijas nekā iepriekšējā mēnesī – 913 GWh. Igaunijā patēriņš pieauga par 1% un bija 580 GWh.
Tikmēr elektroenerģijas ražošana Baltijas valstīs, salīdzinot ar jūniju, samazinājās par 19%, sasniedzot 1338 GWh. Latvijā tika saražots par 6% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī – 411 GWh. Lietuvā tika saražotas 637 GWh elektroenerģijas, kas ir par 23% mazāk nekā jūnijā. Igaunijā elektroenerģijas ģenerācija nokritās par 25% līdz 291 GWh.
Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa attiecība jūlijā bija 67%. Aplūkojot katru valsti atsevišķi, attiecība bija Latvijā – 81%, Lietuvā – 70%, un Igaunijā – 50%.
Vienlaikus ūdens pietece Daugavā aizvadītajā mēnesī bija vidēji 598 kubikmetri sekundē (m3/s). Tas ir par 27% mazāk nekā jūnijā, tomēr ievērojami pārsniedz ilggadēji vidējo pieteces līmeni šajā gada laikā, kas ir 236 m3/s jeb aptuveni 2,5 reizes virs normas.
Kopumā ražošana “Latvenergo” stacijās aizvadītajā mēnesī pieauga, un kopā tika saražota 321 GWh elektroenerģijas. Tomēr hidroelektrostaciju ģenerācija samazinājās par 25% salīdzinājumā ar jūniju – līdz 259 GWh. Tikmēr ražošana termoelektrostacijās bija 62 GWh.
Laikapstākļu un zemākas sagaidāmās AER izstrādes ietekmē jūlijā vidējā nākamā mēneša sistēmas nākotnes jeb “Nordic Futures” cena pieauga par 35%, sasniedzot 29,75 eiro par MWh. Savukārt nākamā gada kontrakta cena samazinājās par 2,94% un bija 37,54 eiro par MWh.
Dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta “Dutch TTF front-month index” vidējā cena aizvadītajā mēnesī bija 33,84 eiro par MWh. Zemāks pieprasījums un stabilas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes veicināja dabasgāzes krātuvju aizpildījuma pieaugumu, un Eiropas Savienībā aizpildījuma līmenis jūnijā pieauga no 59% līdz 69%.
Lasiet arī: OIK atgūšana – cilvēki rindojas, lai parakstītu līgumus klātienē