Mūsu valstī, līdzās Itālijai un Beļģijai, pārstrādāto atkritumu īpatsvars veido 64% no visu apstrādāto atkritumu apjoma. Savukārt Latvijas mājsaimniecības iepaliek atkritumu šķirošanā, balstoties uz Eiropas Vides aģentūras pārskatu, vēsta nozares uzņēmums AS CleanR Grupa, atgādinot pareizas šķirošanas pamatus.
Atbilstoši pārskatam, vidēji valstī no kopējā atkritumu daudzuma mājsaimniecībās tiek radīti aptuveni 9,4%. Kaut gan kopumā pārstrādāto atkritumu īpatsvars Latvijā ir augsts, mājsaimniecību radīto atkritumu pārstrādē joprojām iepaliekam. Esam starp tām astoņām ES valstīm, kurām
pastāv risks līdz 2025.gadam nesasniegt noteikto mērķi
pārstrādāt vai izmantot atkārtoti 55% mājsaimniecībās radīto atkritumu. Citas septiņas ir Portugāle, Francija, Zviedrija, Somija, Spānija Īrija un Igaunija.
Līdz 2030.gadam šim rādītājam ir jāsasniedz 60%, bet 2035.gadā – 65% no kopējā mājsaimniecībās radīto atkritumu svara. Tas nozīmē, ka strauji jāmazina poligonos noglabāto atkritumu apjoms.
“Pēdējos gados konteineru pieejamība strauji palielinājās, bet šķirošanā mēs vēl varam augt. To apliecina Eurostat dati – Latvijā atkritumu šķirošana ir zem ES vidējā rādītāja, kas ir 49,6%, bet Latvijā – 44,1%,” skaidro CleanR valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.
Uzņēmuma pērn veiktā aptaujā par atkritumu šķirošanas paradumiem atklājās, ka 58% respondentu sāktu šķirot, ja būtu pieejami konteineri un zināšanas, kā to darīt pareizi un kāpēc tas jādara, bet 7% norādīja, ka neizprot nepieciešamību šķirot, tāpēc neplāno to darīt.
Tāpēc, ja cilvēks nav motivēts šķirot atkritumus, ir svarīgi, lai viņš vismaz nesabojā to, ko citi ir labi sašķirojuši – citādi lielāks rēķins un sods būs jāmaksā visiem. Tiem, kuri ir izvēlējušies nešķirot, visi atkritumi ir jāmet tikai un vienīgi sadzīves atkritumu konteinerā.
Piemēram, iepakojumu konteinerā izmet čipsu un kafijas pakas, krējuma un jogurta trauciņus, piena un kefīra iepakojumus, olu iepakojumus, šampūna un citas plastmasas pudelītes. Būtiski, lai iepakojumi šajā konteinerā nonāk tīri – tos vajadzētu izskalot vai atbrīvot no ēdiena atliekām.
Var gadīties, ka iedzīvotāji centušies šķirot, taču sanācis izmest plastmasas pudeli vai iepakojumu, kurā ir ēdiena paliekas vai šķidrums. Tas diemžēl var kļūt par “darvas karoti medus mucā” – proti, viens šāds atkritums var sabojāt pārējo šķiroto saturu, jo pārstrādei ir svarīgi, lai iepakojums ir sauss.
Atkritumu apsaimniekotājs visus savāktos dalīti šķirtos atkritumus pāršķiro vēlreiz, un šajā posmā tiek nodalīti materiāli, kurus var pārstrādāt un izmantot atkārtoti vai nodot uzņēmumiem, kas, tos dedzinot, rada siltumenerģiju. Piemēram, čipsu, kafijas un olu iepakojumi nav pārstrādājami otrreiz, tāpēc tos nodod sadedzināšanai.
Sadzīves atkritumu konteinerā ir jāizmet zobu pastas, krāsu un roku krēmu tūbiņas, vienreiz lietojamās bērnu autiņbiksītes, sieviešu higiēnas preces, izlietotus papīra dvieļus, tualetes papīru un putuplastu. Daudzus pārsteidz, ka
putuplastu nevar izmest pie šķirojamiem atkritumiem,
tomēr šobrīd vēl nav radītas tehnoloģijas, kas varētu to pārstrādāt. Daudzviet būvniecībā tiek izmantotas samalta putuplasta bumbiņas, uz tas raisa cerību, ka tuvākajā nākotnē varētu būt vietas, kur to nodot, vēsta CleanR.
Ne šķirotajos, ne sadzīves atkritumos nedrīkst nonākt medikamenti, baterijas un vienreiz lietojamās elektroniskās cigaretes. Tie ir bīstamie atkritumi, kas var apdraudēt vidi un cilvēku drošību.
Medikamentus, kurus neizmanto vai kuriem beidzies termiņš, jānodod atpakaļ aptiekās; baterijas tiek pieņemtas dažādās publiskās vietās, tai skaitā daudzos veikalos; e-cigaretes jāizmet speciālās tām paredzētās vietās vai jānodod atpakaļ tirgotājam. Piemēram, WinGo Deposit ir pirmā Latvijā ražotā iekārta, kas atpazīst un pieņem dažāda veida atkritumus, tai skaitā baterijas un e-cigaretes. Par katru nodoto atkritumu vienību var saņemt bonusa punktus, ko var apmainīt pret vērtīgām balvām – kafiju, braucienu ar koplietošanas automobili vai ko citu.
Turrklāt izlietotās e-cigaretes var palīdzēt Ukrainas armijai.
Nododot tās labdarības kafejnīcā Borščs, kurā strādā cilvēki no Ukrainas, e-cigaretes tiek izjauktas un no tām tiek izņemti akumulatori, ko izmantoti frontes līnijā.
Jo vairāk atkritumu tiek šķirots, jo mazāks kļūst sadzīves atkritumu apjoms un attiecīgi arī maksa par to izvešanu. Piemēram, iedzīvotāji daudzdzīvokļu mājā ar vidēji 30 dzīvokļiem, šķirojot atkritumus, var ietaupīt līdz pat 1 000 eiro gadā. Šķirotu atkritumu – plastmasas, metāla, papīra, stikla – izvešana ir bez maksas, bet bioloģiski noārdāmu atkritumu izvešana ir par 20% lētāka. Arī tekstilu iedzīvotāji var nodot bez maksas.
Lai uzstādītu šķirošanas konteineri, daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem jāvēršas pie nama apsaimniekotāja. Lai to pieteiktu, nav nepieciešama visu nama iedzīvotāju piekrišana, atgādina CleanR.
Lasiet arī: Vairāk nekā pusi pārtikas atkritumu rada mājsaimniecības un patērētāji
