Tieslietu padome ir izsludinājusi atkārtotu konkursu uz ģenerālprokurora amatu.
Šoreiz konkursā iespējams pieteikties līdz 1.septembrim.
No ģenerālprokurora amata kandidātiem tiek sagaidīta atbilstība Prokuratūras likuma un likuma “Par valsts noslēpumu” prasībām. Konkrētie Prokuratūras likuma panti paredz, ka kandidātiem jābūt vismaz 40 gadus veciem Latvijas pilsoņiem, kuri prot valsts valodu augstākajā līmenī, ir ieguvuši augstāko izglītību un jurista kvalifikāciju un ir ar nevainojamu reputāciju.
Tāpat no kandidātiem tiek prasīts, lai tie ne mazāk kā piecus gadus ir strādājuši Satversmes tiesas tiesneša, Augstākās tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā, ne mazāk kā 10 gadus strādājuši apgabaltiesas tiesneša, virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras vai Ģenerālprokuratūras prokurora amatā vai arī tiem ir 15 gadu kopējais darba stāžs tiesneša vai prokurora amatā.
Ģenerālprokurora amata kandidātiem jāiesniedz motivēta pieteikuma vēstule un prokuratūras darbības attīstības koncepcija, kurā izklāstīts viedoklis par prokuratūras turpmāko darbību un attīstību. Ja pretendents piesakās uz atkārtotu termiņu šajā amatā, koncepcijā jāiekļauj iepriekšējā pilnvaru termiņā paveiktā izvērtējums.
Kā ziņots, Ģenerālprokuratūra pašlaik ir palikusi bez ģenerālprokurora, jo līdzšinējam iestādes vadītājam Jurim Stukānam 11.jūlijā noslēdzas pilnvaru termiņš, bet pirmajā konkursā šī gada pavasarī jaunu ģenerālprokuroru izraudzīties neizdevās. Līdz jauna ģenerālprokurora izraudzīšanās brīdim ģenerālprokurora amata pienākumus pilda virsprokurors Arvīds Kalniņš.
Jauns ģenerālprokurors vēl nav izraudzīts, jo pirmajā konkursā neviens no trim kandidātiem neguva Tieslietu padomes atbalstu un netika virzīts apstiprināšanai Saeimā.
Tā vietā nolemts rīkot jaunu konkursu.
Uz ģenerālprokurora amatu pretendēja Stukāns, Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokurors Uvis Kozlovskis un Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko.
Tieslietu padome 11.jūnijā nolēma izsludināt jaunu konkursu uz šo amatu. Tāds lēmums tika pieņemts, jo neviens no trim kandidātiem netika saņēmis nepieciešamo balsu skaitu. Vienlaikus nevienam no šiem kandidātiem nav liegts piedalīties atkārtoti konkursā.
Tieslietu padomes vadītājs Aigars Strupišs tolaik stāstīja, ka gandrīz visi padomes locekļi atzinuši, ka Stukāna koncepcija par prokuratūras darbu bijusi profesionāli daudz spēcīgāka nekā pārējo divu kandidātu koncepcijas, kas bijušas ļoti vispārīgas un nekonkrētas, tomēr balsu vairākumu viņam nav izdevies savākt, jo “nākuši klāt vēl citi aspekti, kāpēc viņš [Stukāns] neieguva vajadzīgo balsu skaitu”.
Stukāns pagaidām nav komentējis, vai atkārtoti pieteiksies konkursā uz ģenerālprokurora amatu. Kozlovskis aģentūrai LETA teica, ka atkārtoti konkursā nepiedalīsies. Savukārt Ostapko apsver iespēju piedalīties atkārtoti. Dalību konkursā apsver arī Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters. Arī Satversmes tiesas tiesnesis, bijušais prokurors Juris Juriss izvērtēs iespēju pieteikties konkursā uz ģenerālprokurora amatu.
Kādreizējo Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Stukānu Saeima vienbalsīgi apstiprināja ģenerālprokurora amatā 2020.gada 18.jūnijā.
Saskaņā ar Prokuratūras likumu ģenerālprokuroru amatā uz pieciem gadiem ieceļ Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Viena un tā pati persona šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Lasiet arī: BNN fokusā | Vai valsts grasās pārdot “tautas bagātību”? Kotēšanas iecere rosina bažas
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!