Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas “Transparency International” (TI) publicētajā jaunākajā Korupcijas uztveres indeksā (KUI) Latvijas rādītājs, salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem, ir uzlabojies, tomēr pieauguma temps ir lēns, un Latvija aizvien atpaliek no citām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD), informē biedrībā “Sabiedrība par atklātību – Delna” (“Delna”).
2023.gada KUI Latvijas rādītājs, salīdzinot ar 2021. un 2022.gadu, ir uzlabojies par vienu punktu, sasniedzot 60 punktus no 100. Tādējādi Latvijas KUI rādītājs starp 27 ES valstīm ierindojas 14.vietā, dalot to ar Spāniju. Tas tehniski ir kāpums par vienu vietu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tomēr ES valstu vidējais KUI rādītājs ir augstāks – 64 punkti.
Kā norāda “Delna”, Latvijas KUI rezultātiem ilgtermiņā uzlabojoties pārāk lēni, tiek zaudētas izredzes pietuvoties Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP) noteiktajam mērķim 2024.gadā KUI sasniegt 64 punktus un 2027.gadā – 67 punktus. Līdz šim, lai sasniegtu četru punktu pieaugumu KUI, Latvijai ir bijuši nepieciešami teju desmit gadi.
Latvijas lēno progresu korupcijas pētnieki saista ar kavēšanos ieviest drosmīgus pretkorupcijas pasākumus tādās jomās kā politiskā godprātība, publisko resursu izšķērdēšanas novēršana, kā arī biznesa integritātes veicināšana. Attiecīgi tās ir jomas, kuru pilnveide publiskajā un privātajā sektorā strādājošajiem, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām jāuzstāda par prioritāti, norāda “Delna”.
Igaunijas 2023.gada KUI rezultāts ir pieaudzis un sasniedzis 76 punktu līmeni, kas ir par 12 punktiem augstāks nekā ES vidēji. Igaunijas rādītājs ne tikai ievērojami pārsniedz ES vidējo, bet arī visā KUI vērtēšanas laikā bijis vairāk nekā desmit punktus augstāks par Latvijas sniegumu. Rezultāta atšķirība nav tikai pēdējo gadu parādība.
Tikmēr Lietuvas un Latvijas rezultāti šogad ir gandrīz identiski. Lai arī ilgstoši Lietuvas rezultāts bijis augstāks par Latvijas atsevišķos gados, Latvija šim līmenim pietuvojusies.
“Delnas” vērtējumā, Latvijas KUI rezultātu stagnācija liecina, ka Latvijas līdzšinējā rīcība korupcijas novēršanā nav sekmīga, tādēļ nepieciešama aktīvāka cīņa ar korupciju un konkrētu pasākumu ieviešana praksē.
KUI analizē privātā sektora uztveri par korupciju publiskajā sektorā 180 valstīs un teritorijās.
Indeksa aprēķināšanā izmanto 13 dažādus analīzes avotus, tostarp rādītājus, kas saistīti ar demokrātiju un valsts pārvaldi, un veiktas uzņēmēju aptaujas un ekspertu riska novērtējumi. Indeksa rezultātus atspoguļo skalā no 0 līdz 100, kur 0 nozīmē augstu korupcijas līmeni, bet 100 – ka valstī korupcijas nav. Neformāli pieņemts, ka rezultāts līdz 50 punktiem nozīmē būtiskas korupcijas problēmas valstī.
ES valstu vidējais KUI rādītājs saglabājies nemainīgs – 64 punkti, arī OECD valstu vidējais KUI rādītājs saglabājas nemainīgs – 66 punkti.
KUI ik gadu publicē starptautiskā pretkorupcijas organizācija “Transparency International”, un tas ir pasaulē visplašāk lietotais publiskā sektora korupcijas līmeņa indikators. “Delna” ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas nodaļa Latvijā.
Lasiet arī: EP sācis izmeklēt Ždanokas sakarus ar Krievijas izlūkdienestiem