Latvija šogad desmit mēnešos eksportēja preces 15,757 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 10,7% jeb 1,885 miljardiem eiro mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, bet importēja – par 19,323 miljardiem eiro, kas ir kritums par 11,7% jeb 2,559 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).
Tādējādi 2023.gada desmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās veidoja 35,081 miljardu eiro, kas ir par 11,2% jeb 4,444 miljardiem eiro mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā.
Tostarp oktobrī Latvija ir eksportējusi preces 1,634 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,6% jeb 115,4 miljoniem eiro vairāk nekā septembrī, bet par 12,5% jeb 233,9 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada oktobrī. Savukārt importējusi Latvija ir preces 1,872 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8,1% jeb 164,2 miljoniem eiro mazāk nekā pirms mēneša un par 21,9% jeb 525,7 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada oktobrī.
CSP vēsta, ka 2023.gada oktobrī salīdzinājumā ar 2022.gada oktobri ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 43,8% līdz 46,6%.
Eksportējusi Latvija 2023.gada oktobrī visvairāk koku, koka izstrādājumus un kokogles – 227,887 miljonu eiro vērtībā (13,9% no kopējā eksporta), kas ir par 8,4% vairāk nekā septembrī, bet par 24,4% mazāk nekā 2022.gada oktobrī. Elektroierīces un elektroiekārtas eksportētas par 168,002 miljoniem eiro (10,3%), kas ir par 1,5% mazāk nekā pirms mēneša un par 14,9% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt graudaugu produkti eksportēti 96,067 miljonu eiro apmērā (5,9%), kas ir par 31,7% vairāk nekā pirms mēneša un par 59,1% vairāk nekā gadu iepriekš, informē CSP.
Graudaugu produktu eksporta kāpumu 2023.gada oktobrī salīdzinājumā ar 2022.gada oktobri
visvairāk ietekmēja kviešu un kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 37,8 miljoniem eiro jeb 75%.
Importā oktobrī lielākais īpatsvars bija minerālajam kurināmajam, naftas un tās pārstrādes produktiem, kas ievesti 217,676 miljonu eiro vērtībā (11,6% no kopējā importa apmēra), kas ir par 9,1% mazāk nekā septembrī un par 64,8% mazāk nekā gadu iepriekš, seko elektroierīces un elektroiekārtas, kas ievestas 199,644 miljonu eiro vērtībā (10,7%), kas ir par 6,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 14% mazāk nekā pirms gada, kā arī mehānismi un mehāniskās ierīces, kas ievestas 158,826 miljonu eiro vērtībā (8,5%), kas ir par 0,1% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 19,1% mazāk nekā 2022.gada oktobrī.
Tāpat statistikas pārvaldē norāda, ka minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu imports 2023.gada oktobrī salīdzinājumā ar 2022.gada oktobri samazinājās, sarūkot dabasgāzes gāzveida stāvoklī importam par 291,4 miljoniem eiro jeb 85,2%.
Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā 2023.gada oktobrī salīdzinājumā ar 2022.gada oktobri pieauga par 0,1 procentpunktu un bija 68,8%, savukārt kopējā importa vērtībā palielinājās par 3,5 procentpunktiem un bija 85,2%. Vienlaikus NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 0,5 procentpunktiem un veidoja 9%, bet importā saruka par 2,9 procentpunktiem un bija 3,5%.
Oktobrī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (16,6% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,3%), Vācija (7,2%) un Krievija (6,8%), savukārt nozīmīgākie importa partneri bija Lietuva (24% no importa kopapjoma), Polija (11,4%), Vācija (11,4%) un Igaunija (8,7%).
2023.gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 126 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 40 valstīm, atzīmē CSP.
