Šā gada janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,48 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 11,8% vairāk nekā pirms gada. Tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 8,9%, bet importa vērtība par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.
Finanšu ministrija, vērtējot šos rezultātus, norāda – Latvijas preču eksports turpina palielināties, tomēr tā pieauguma temps kļūst vājāks.
Janvārī Latvija eksportēja preces 1,63 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,85 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2022.gada janvāri, ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 48,1 % līdz 46,9 %. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro, nevis to fizisko daudzumu.
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2023.gada janvārī, salīdzinājumā ar 2022.gada janvāri, eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 5,9 % lielāka, bet importa – par 13,6 % lielakā nekā pirms gada. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš – 2022.gada decembri, eksporta vērtība pieauga par 1,5 %, bet importa samazinājās par 5,5 %.
Šādas ir varīgākās izmaiņas eksportā 2023. gada janvārī, salīdzinot ar 2022. gada janvāri.
Augu valsts produktu eksports auga par 79,2 miljoniem eiro jeb 2,2 reizes;
pārtikas rūpniecības ražojumu eksports – lielāks par 53,2 miljoniem eiro jeb 57%; mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports – lielāks par 47,1 miljoniem eiro jeb 22,3%. Parasto metālu un to izstrādājumu eksports bija mazāks par 39,4 miljoniem eiro jeb 29,4%; koka un tā izstrādājumu; kokogles eksports – mazāks par 26,8 miljoniem eiro jeb 9,6%.
Svarīgākās izmaiņas importā 2023.gada janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri, ir šādas.
Minerālproduktu imports kļuva lielāks par 157,8 miljoniem eiro jeb 98,4 %;
satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports – lielāks par 51,7 miljoniem eiro jeb 49,6%; pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 46,1 miljoniem eiro jeb 42,1%; mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 37,7 miljoniem eiro jeb 11,2%. Savukārt parasto metālu un to izstrādājumu imports bija mazāks par 84,4 miljoniem eiro jeb 42,5%.
Janvārī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (17,5% no eksporta kopejā apjoma), Igaunija (13,1%), Vācija (7%) un Somija (5,9%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (25,6% no importa kopapjoma), Vācija (10,9%), Polija (10%) un Igaunija (7,9%).
Graudaugu produktu eksporta kāpumu 2023.gada janvārī, salīdzinājumā ar 2022.gada janvāri, visvairāk ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 36,3 miljoniem eiro jeb 2,4 reizes. Savukārt koka un tā izstrādājumu, kokogles eksports samazinājās, sarūkot zāģmateriālu eksportam par 50,9 miljoniem eiro jeb 51,7%.
Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa kāpumu 2023.gada janvārī salīdzinājumā ar 2022.gada janvāri visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī importa pieaugums par 133,8 miljoniem eiro jeb 4,8 reizes. Savukārt dzelzs un tērauda imports samazinājās, sarūkot plakanu dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu importam par 75,9 miljoniem eiro jeb 85,2%.
2023.gada janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 117 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 41 valsti. 2023. gada janvārī salīdzinājumā ar 2022. gada janvāri, Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā samazinājās par 1,8 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā pieauga par 10 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā palielinājās par 0,2 procentpunktiem, bet importā samazinājās par 9,1 procentpunktu.
Eksporta pieaugumu uz Ukrainu 2023. gada janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri, visvairāk ietekmēja minerālproduktu eksporta pieaugums par 10,1 miljoniem eiro, uz Baltkrieviju – satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksporta pieaugums par 3,2 miljoniem eiro. Savukārt eksportu uz Krievijas Federāciju galvenokārt ietekmēja mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta samazinājums par 8,8 miljoniem eiro.
2023.gada janvārī, salīdzinot ar 2022. gada janvāri, importa samazinājumu no Krievijas Federācijas un Ukrainas visvairāk ietekmēja parasto metālu un to izstrādājumu importa samazinājums attiecīgi par 79,9 miljoniem eiro un 9,6 miljoniem eiro, bet no Baltkrievijas – koka un koka izstrādājumu importa kritums par 13,5 miljoniem eiro.
Finanšu ministrija savā paziņojumā skaidrio, ka janvārī – Latvijas preču eksportam turpinot palielināties, tomēr pieauguma temps kļūstot vājākam – turpinājās pērnā gada nogalē novērotās tendences. Sagaidāms, ka šā gada sākumā preču eksports faktiskajās cenās turpinās izaugsmi, bet pieauguma temps arvien mazināsies.
Vienlaicīgi jānorāda, uzsver ministrija, ka pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos šāda preču eksporta attīstība vērtējama kā apmierinoša. Pērnā gada nogalē Eiropas Savienības (ES) ekonomikas izaugsme sabremzējās līdz zemākajam pieaugumam kopš 2020.gada. 2022.gada ceturtajā ceturksnī ES iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga vien par 1,5% gada izteiksmē.
Savukārt importa vērtība, kas atspoguļo ārējo pieprasījumu, palielinājās par 3,2%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu. Tas ir būtiski mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos. ES tirgus veido 70% no Latvijas preču eksporta apjoma, līdz ar to ekonomiskā aktivitāte Eiropā tiešā veidā ir atspoguļojusies Latvijas ārējās tirdzniecības statistikā. Augstās energoresursu cenas un ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās negatīvi ietekmē iedzīvotāju pirktspēju un investoru aktivitāti Eiropā un Latvijā, secina Finanšu ministrija.
Lasiet arī: Tirdzniecība ar agresorvalstīm mazinoties turpinās, rēķina CSP
