Ekonomikas lejupslīde jeb recesija būs, bet tā būšot sekla, šorīt, 23.septembrī, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā Rīta Panorāma sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Viņš skaidroja, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā ir negatīvs sitiens ne tikai Latvijas ekonomikai, bet arī Eiropas ekonomikas situācijai kopumā. Tāpēc arī patlaban ekonomika bremzējas ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā.
Pēc Kazāka teiktā, recesija noteikti būs, taču tā nebūšot tik dziļa kā, piemēram, 2008.gada krīzes laikā. Viņš norādīja, ka tas ir tāpēc, ka šobrīd Latvijas ekonomikā neesot smagu iekšējo problēmu.
Smags būšot gadumijas periods, kad varētu būt lieli rēķini par siltumu, taču 2023.gada pavasarī situācijai vajadzētu uzlaboties.
Latvijas Bankas prezidents arī uzsvēra, ka ir ļoti būtiski energoresursu jautājumu atrisināt tā, lai tas nepaliek uz nākamo ziemu.
Šī gada jūnijā Latvijas Banka palielināja Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no martā lēstajiem 1,8% līdz 2,9%.
Vienlaikus Latvijas Banka samazināja ekonomikas pieauguma prognozi 2023.gadam no 3,2% līdz 2,4%. Savukārt 2024.gadā Latvijas IKP pieaugumu Latvijas Banka jūnijā prognozēja 4,2% apmērā pretstatā martā prognozētajam 4,1%.
Tāpat Latvijas Banka jūnijā paaugstināja gada vidējās inflācijas prognozi 2022.gadam no iepriekš martā lēstajiem 9,5% līdz 14,8%. Nākamajam gadam inflācijas prognoze tika palielināta no 3,7% līdz 7%, bet gada vidējās inflācijas prognoze 2024.gadam tika paaugstināta no 2,1% līdz 2,4%.
Paredzēts, ka Latvijas Banka 23.septembrī iepazīstinās ar ekonomikas attīstības jaunākajām prognozēm. Pasākumā Latvijas Bankas vērtējumu sniegs Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
