Mūsu valsts ieņem pēdējo vietu – no 23 izpētītām Eiropas valstīm – automašīnu otrreizējā tirgus caurspīdīguma indeksā, ko aprēķinājusi automašīnu vēstures atskaišu izveides platforma carVertical. Kāpēc Latvijas lietoto automašīnu tirgus ir tik riskants?
Valstī ir augsts īpatsvars bojātu mašīnu, kas ilgtermiņā pircējiem var likt ieguldīt aizvien vairāk līdzekļu to remontā un uzturēšanā. Vidējais pārbaudīto automašīnu vecums Latvijā ir 11,4 gadi, padarot mūsu autoparku par vienu no vecākajiem Eiropā. Lai arī Latvijā ir liels skaits bojātu automašīnu, vidējā to bojājumu vērtība ir pārsteidzoši zema – tikai 2 830 eiro.
Indeksa veidotāja veiktais statistikas apkopojums rāda, ka arī citās Austrumu un Centrālās Eiropas valstīs – Ungārijā, Slovākijā, Rumānijā – ir daudz zemākas vidējās bojājumu vērtības, salīdzinot ar Eiropas rietumiem vai ziemeļiem.
Zaudējumi tur bieži vien ir pat divas līdz trīs reizes augstāki, jo Rietumeiropas valstu autotirgi ir jūtami caurspīdīgāki.
Visaugstākais rādījums indeksā ir Apvienotajai Karalistei. Taču tas nenozīmē, ka britu lietotās automašīnas nepiedzīvotu likstas. No visām valstī pārbaudītajām automašīnām 14,5% gadījumos tika atklāts viltots nobraukums. Savukārt 21% procents mašīnu ir kādā brīdī bijušas bojātas, tādējādi pircējus mudinot pilnībā neuzticēties pārdevējiem. Taču Apvienotajā Karalistē ir pats zemākais importētu automašīnu skaits – tikai 10,7%.
Vācija ierindojas otrajā vietā ar 12,6% «attītu» odometru un 21,3% bojātu mašīnu. Kaut arī Vācija ir Eiropas ietekmīgākais auto ražotājs, 26,8% lietotu automašīnu valstī ir importētas no ārzemēm.
Itālijā ir pats zemākais bojātu mašīnu skaits visā 23 valstu indeksā – 16,6%. Maz ir arī auto ar viltotu nobraukumu – 11%. Un tikai 32,1% mašīnu valstī ir importētas no citām valstīm.
Francijā sods par nobraukuma viltošanu ir desmitkārtīgi augstāks nekā dažās Austrumeiropas valstīs, tādēļ te atklāti tikai 9,6% šādu auto. Toties 28,5% satiksmē izmantoto automašīnu ir bojātas, un tas ir vērā ņemams īpatsvars. Valsts importē 54% no tajā pārdotajām lietotajām automašīnām, un starp valstīm indeksa augšgalā šāds īpatsvars ir pats lielākais.
Centrāleiropas valstīs – Horvātijā, Čehijā un Slovākijā – lietoto auto tirgus caurspīdīgums vērtējams kā viduvējs.
Te ir augsts importa īpatsvars, kā arī liels skaits bojātu automašīnu. Puse Čehijas lietoto automašīnu ir importētas no ārzemēm, 51,6% ir bojātas, bet 11,4% ir ar viltotu nobraukumu. Čehijas kaimiņvalstī Slovākijā ir vēl augstāks importētu mašīnu īpatsvars – 58,5%. Savukārt 57,7% mašīnu ir bojātas, un vienai no deviņām automašīnām ir viltots nobraukums. Situācija ir visai līdzīga arī Ungārijā: 52,6% mašīnu ir importētas, 55% – bojātas, 12,7% – ar viltotu odometra rādījumu. Lai arī Horvātijā ir viens no zemākajiem viltotu nobraukumu īpatsvariem (10,3%), tajā ir ievērojams skaits – 69,3% – importētu mašīnu un 56,4% auto ir bojātas.
Lietotas automašīnas pirkšana Latvijā, Lietuvā, Ukrainā vai Rumānijā ir riskants pasākums: daudziem auto ir slēpti bojājumi, viltoti nobraukuma rādījumi un citas problēmas.
Tāpat šajās valstīs ir plaši izplatīta pircēju apkrāpšana. Pats šaubīgākais automašīnu tirgus ir Latvijā, kurā 23,6% carVertical pārbaudītu automašīnu tika konstatēts viltots nobraukums. Šajā ziņā ir līdzīgi arī citu Austrumeiropas valstu dati: Rumānijā ir 19,6% automašīnu ar viltotu nobraukumu; Ukrainā –15,6%; Lietuvā –18,1%. Ukraina ir auto importa līderis – te vairāk nekā 80% automašīnu valstī ir ievestas no ārzemēm. Latvija (75,5%), Rumānija (67,2%) un Lietuva (75,3%) gan daudz neatpaliek.
Ievērojami augstāks lietoto automašīnu importa īpatsvars ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ pircēji vairāk cieš no krāpniecības. Lielākajā daļā Austrumeiropas valstu automašīnas tiek ievestas bojātas, tad salabotas un pārdotas kā pilnīgi jaunas. Tādēļ te ir tik augsts bojātu mašīnu skaits. Lietuvā ir bojāti 59% automašīnu, Latvijā – 57,5%, Rumānijā – 57% un Ukrainā – 46,7%.
Pētījums tika balstīts faktiskajos pārskatos par automašīnām, ko carVertical klienti iegādājušies 12 mēnešu laikā, tā iegūstot visaptverošs skatījumu par lietoto automašīnu tirdzniecību Eiropā. Tirgus caurspīdīguma indeksu veido 6 datu kopas: procentuālais auto skaits ar viltotu nobraukumu; vidēji «attītais» nobraukums kilometros; procentuālais bojātu auto skaits; vidējā bojājumu vērtība; importētu lietotu mašīnu īpatsvars; pārbaudīto mašīnu vidējais vecums.
