Latvijas militārā atbalsta Ukrainai nākamās, šogad pēc skaita trešās pakotnes apjoms būs aptuveni 40 miljoni eiro, un tajā būs rotas lieluma izlūkošanas kaujas kāpurķēžu bruņutehnikas vienības (CVRT), droni, karavīru individuālais ekipējums, kā arī kaujas inženieriem paredzētais aprīkojums, informēja Valsts kancelejā (VK).
Tāpat Latvija šogad turpinās apmācīt un ekipēt kopumā aptuveni 4 000 Ukrainas karavīru, un līdzīgs skaits tiks apmācīts arī 2025.gadā. To vizītes laikā Ukrainā uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Līdztekus Siliņa vizītes laikā informēja, ka Latvija jau sākusi gatavot militārā atbalsta pakotni 2025.gadam. Tajā būs bruņutransportieri “Patria”, dronu, munīcijas piegādes, kā arī karavīru individuālā ekipējuma sūtījumi un apmācību nodrošināšana Ukrainas aizstāvjiem.
Siliņa trešdien, 11.septembrī, tikās ar Ukrainas amatpersonām, kā arī piedalījās preses konferencē Krimas platformas samitā Kijivā. Tajā piedalījās arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un Horvātijas premjerministrs Andrejs Plenkovičs.
Siliņa uzsvēra, ka Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu, paredzot militārajam atbalstam 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP) gadā jeb vairāk nekā 100 miljonus eiro. Savukārt kopējais atbalsts Ukrainai 2024.gadā pārsniegs 200 miljonus eiro.
“Ukraina uzvarēs šajā briesmīgajā karā. Krievija turpina bombardēt, apšaudīt un spīdzināt Ukrainas cilvēkus, veikt triecienus enerģijas infrastruktūrai, pilsētām, lai salauztu cilvēku gribu pretoties. Lai ziemā nestu gaismu un siltumu Ukrainas tautai, papildus militārajam atbalstam Latvija nodrošinās arī elektrības ģeneratorus un citus materiālus Ukrainas mājsaimniecībām Čerņihivas reģionā,” pauda premjere.
Tāpat viņa informēja, ka oktobrī Rīgā notiks trešais Krimas platformas parlamentārais samits, kurā starptautiski turpinās uzsvērt, ka Krima ir Ukraina un Ukraina ir Krima.
Ukrainā Siliņa divpusēji tikās arī ar Ukrainas premjerministru Denisu Šmihaļu, ar kuru tika pārrunāts Latvijas militārais atbalsts Ukrainai, kā arī Čerņihivas reģiona rekonstrukcija, ekonomiskā sadarbība un Ukrainas ceļš uz Eiropas Savienību un NATO, kam Latvijas premjerministre pauda atbalstu.
Siliņa Kijivā piedalījās arī piemiņas memoriāla atklāšanā, godinot padomju režīma pastrādātā Krimas tatāru genocīda upurus.
Ministru prezidentei vizītes laikā paredzētas vēl citas tikšanās ar Ukrainas amatpersonām, informē VK.