Francijas galēji labējo līdere Marina Lepēna (Marine Le Pen) norādījusi, ka viņa nekandidēs uz prezidentes amatu, ja tiesa liks nēsāt uzraudzības aproci, raksta “Politico.”
25.februārī Lepēna Francijas raidorganizācijai BFMTV sniedza pirmo interviju, kopš pērn stājās spēkā liegums pecus gadus piedalīties vēlēšanās. Intervijas laikā politiķe runāja par scenārijiem, kuru gadījumā nepiedalīsies 2027.gadā plānotajās prezidenta vēlēšanās. Viņas nostāja liek domāt, ka Lepēna diez vai piedalīsies vēlēšanās, kurās jāievēl pašreizējā Francijas prezidenta Emanuela Makrona (Emmanuel Macron) pēctecis. Makrons amatā ir divus termiņus, un vairāk kandidēt nevar.
Prokuratūra lūgusi Lepēnai piespriest četru gadu cietumsodu, no tiem trīs nosacīti, un soda naudu 100 000 eiro apmērā. Tā kā īsie termiņi Francijā bieži tiek saīsināti, Lepēna realitātē varētu pavadīt no dažiem mēnešiem līdz gadam mājas arestā, valkājot elektroniskās uzraudzības aproci.
Lepēna uzsvēra, ka ar elektronisko uzraudzības aproci vēlēšanās nepiedalīsies. Viņa sacīja, ka šādā veidā nav iespējams piedalīties priekšvēlēšanu pasākumos: “Vai ir iespējams piedalīties priekšvēlēšanu kampaņā, nedodoties satikt savus vēlētājus?” Politiķe piebilda, ka tas būtu vēl viens veids, kā panākt, ka viņa nepretendē uz prezidentes amatu, norādot, ka neatkāpjas, vien rīkojas gudri, un lēmumus galu galā neesot atkarīgs no viņas.
Francijas labējo spēku līdere pērn tika atzīta par vainīgu lietā par līdzekļu piesavināšanos.
Politiķe spriedumu pārsūdzēja, un apelācijas tiesas lēmums tiks pieņemts līdz 7.jūlijam.
Lepēna norādīja, ka neziņa par tiesas lēmumu neļauj viņas partijai “Nacionālā alianse” (RN) uzsākt priekšvēlēšanu kampaņu, lai gan aptaujas rāda, ka viņa ir vadībā. Lepēna jau iepriekš atzinusi, ka tad, ja tiesa lems atstāt spēkā liegumu piedalīties vēlēšanās, viņa atbrīvos vietu RN līderim Žordānam Bardellam (Jordan Bardella). Viņa un Bardella sākšot gatavoties priekšvēlēšanu kampaņai, tiklīdz būs noslēgušās martā plānotās Francijas pašvaldību vēlēšanas. Lepēna sacīja, ka turpinās iesaistīties kampaņā pat tad, ja pati nekandidēs, tomēr izvairīšoties pamacīt vai aizēnot RN jauno zvaigzni.
Pēc notiesājošā sprieduma pirmajā instancē Lepēna un viņas sabiedrotie gan mājās, gan ārzemēs uzbruka tiesnešiem, kas pieņēma lēmumu, un Bardella paziņoja, ka Francijas demokrātijai ir izpildīts nāvessods. Apelācijas izskatīšanā Lepēna ieņēma mierīgāku nostāju, tomēr joprojām teica, ka neuzticas tiesu sistēmai.
Lasiet arī: Francijā sāk ieskrieties prezidenta vēlēšanu kampaņa