Viens no būtiskākajiem šī gada Latvijas politikas notikumiem ir Valsts prezidenta vēlēšanas. Tiek runāts, ka tajās ar tagadējo valsts galvu Egilu Levitu varētu konkurēt Uldis Pīlēns, Valdis Dombrovskis un diplomāte Baiba Braže, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.
Zināms ir arī vēlēšanu datums – tās notiks maija pašā pēdējā dienā. Pašreizējais Rīgas pils saimnieks Egils Levits ir gatavs palikt amatā uz otru pilnvaru termiņu, taču viņam šobrīd nav visu koalīcijas balsu Saeimā. Apvienotajam sarakstam būšot savs kandidāts, pagaidām netiek atklāts, kurš tas būs.
Tas, Nekā personīga ieskatā, nozīmētu, ka Egila Levita pārvēlēšanai jāmeklē opozīcijas atbalsts, vai koalīcijai jāvienojas par citu prezidenta kandidātu. Saeimas kuluāros jau izskan vairāki vārdi.
Jau kopš gada sākuma Valsts prezidenta Egila Levita aktivitātes bijušas redzamākas, komunikācija ar medijiem biežāka. Arī Saeimas frakciju ielūgšanu uz Rīgas pili pēc ziemas sesijas pārtraukuma vairāki parlamentārieši saistīja ar pirmās personas priekšvēlēšanu kampaņu un atbalsta meklējumiem. Šonedēļ Valsts prezidents Egils Levits TV3 rīta raidījumam sacīja, ka būtu gatavs palikt amatā arī uz otru pilnvaru termiņu.
«Levits: Ir ļoti grūts laiks bijis, Kovidlaiks, Ukrainas krīze. Tagad ekonomiskā sabremzēšanās, viena krīze nav vēl beigusies, kad cita jau sākusies. Ņemot vērā šos apstākļus,
es būtu diezgan apmierināts ar savu līdzšinējo darbību.
Protams, ja es vēlreiz to darītu, pievērstu vairāk uzmanības komunikācijai, bet principā es esmu diezgan apmierināts, kā to citi vērtē – tas ir citu jautājums.
TV3: Vai Saeimas pārstāvētās partijas ir pie jums vērsušās – formāli, neformāli, uzdodot jautājumu, vai esat gatavs vadīt valsti vēl 4 gadus?
Levits: Virkne politiķu ir neformāli ar mani runājuši – bet nekas nopietns patlaban nav. Debates par to partijās tikai sākas.»
Saeimas deputātiem kandidatūras Valsts prezidentam amatam jāizvirza no 9. līdz 13.maijam. Kaut arī līdz tam vairs palikuši nepilni divi mēneši, Saeimā neslēpj: Egila Levita pārvēlēšanai nepieciešamo vismaz 51 deputāta balsi apsolīt šobrīd nevar neviens.
Vispārliecinošāk par atbalstu pašreizējam Rīgas pils saimniekam runā Nacionālā apvienība, kuras kandidāts Egils Levits bijis jau divās iepriekšējās vēlēšanās. Gala vārdu teikšot partijas dome marta beigās pēc sarunas ar valsts pirmo personu. Mazsvarīgs arī nebūšot jautājums, kādas ir Egila Levita izredzes tikt ievēlētam un kādas ir alternatīvas.
Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars: «Kovidlaikā ir bijuši kaut kādi neveikli izteikumi, un mans viedoklis, ka
prezidents ir sodīts pārāk bargi par salīdzinoši nenozīmīgu pārteikšanos
vai komunikācijas nepilnībām. Ja skatās vērtību sistēmu, politiskās iniciatīvas, darbības intensitāte, kāda ir bijusi, es personīgi uzskatu, ka tā ir ļoti augstu vērtējama!»
Lielākā frakcija Saeimā Jaunā Vienotība neplāno virzīt savu kandidātu. Tā nevēloties izjaukt partiju balansu augstākajos amatos valstī. Par Levita kandidatūru partijā vēl neesot lemts.
Saeimas Jaunās Vienotības frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis: «Milzīgs plus viņa (Levita) labā ir valsts drošība. Ja kaut kur ir «kaķis maisā» un mēs nezinām, kā viņi reaģēs kara gadījumā – tad par esošo prezidentu ir pilna pārliecība. Stiprs NATO atbalstītājs, ārējā drošībā viņa pieredze un ieguldījums ir vērā ņemams.
Šis ir viens no tiem jautājumiem, kas varētu būt viņa labā, lai atbalstītu viņa kandidatūru. Ja Nacionālā apvienība izšķiras viņu [Levitu] virzīt, tad tas ir vērā ņemams kandidāts, ko mēs noteikti apspriestu.»
Progresīvie nosauca piecus kritērijus, pēc kuriem mērīs jebkuru Valsts prezidenta kandidātu. Tā ir reputācija, spēja gūt plašāku tautas atbalstu, izpratne par tiesiskumu – gan pretkorupcijas kontekstā, gan attiecībā uz visu ģimeņu vienlīdzību. Vēl no kandidāta sagaida izpratni par ilgtspējīgas ekonomikas attīstību un ārpolitiskā kursa nemainīgumu.
Saeimas Progresīvo frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Brikšens stāsta Nekā personīga: «Jebkurš kandidāts, kuram mēs sniegsim savu desmit balsu atbalstu, mēs šo kandidātu vērtēsim atbilstoši šiem pieciem kritērijiem.
– Vai Levits šiem kritērijiem atbilst?
Jebkurā gadījumā tās ir jaunas ziņas, ka prezidenta kungs ir apliecinājis, ka viņš piedalīsies (vai būtu gatavs vēl vienam termiņam). Katrā gadījumā, ja nonāks līdz situācijai, kad mums vajadzēs vērtēt, vai mums balsot par Levita kungu (pieņemsim, ja mums nebūs savs kandidāts), tad mēs, protams, aicināsim Levita kungu uz sarunu un noteikti uzdosim viņam jautājumus saskaņā ar šiem kritērijiem.
Pat tad, ja Nacionālā apvienība un Jaunā Vienotība Valsts prezidenta vēlēšanās izšķirtos atbalstīt Levitu, pašlaik viņam nav nepieciešamās 51 balss. Savu kandidātu virzīs trešais koalīcijas partneris – Apvienotais saraksts –, un tas nebūšot līdzšinējais Valsts prezidents.
Žurnālisti vaicā Saeimas frakcijas Apvienotais saraksta priekšsēdētājam Edgaram Tavaram:
«Cik Uldis Pīlēns šobrīd ir gatavs kļūt par Valsts prezidentu?
– Es aicinātu šo jautājumu adresēt viņam.
Bet jūs esat viņam uzdevuši šos jautājumus?
– Mēs esam pārrunājuši ļoti plaši un jau ilgstoši šos jautājumus..
Un kāda bija viņa atbilde?
– Es šobrīd nekomentēšu mūsu iekšējās lietas.»
Koalīcijas atšķirīgie viedokļi visdrīzāk novedīs pie tāda kandidāta, kuru varētu atbalstīt arī kāds no opozīcijas deputātiem, uzskata ZZS frakcijas vadītājs Viktors Valainis. Lielākais Saeimā pārstāvētais opozīcijas spēks pagaidām pats nesteidzas ar sava kandidāta nosaukšanu.
Valainis saka: «Šobrīd viennozīmīgi tā taustīšanās notiek. To absolūti nevar noliegt. Mēs redzam, ka tas notiek pa pilnu spektru. Gan mēģinot saprast līdz galam mūsu attieksmi par Levita kandidatūru, vai tomēr nav kaut kādi nosacījumi, kad mēs viņu varētu atbalstīt, gan arī jau izskanējušos – piemēram, tas pats Uldis Pīlēns. Bet tas notiek dziļos politiskos kuluāros. Tādas oficiālas sarunas līdz šim nav bijušas.»
Savu veidokli izsaka arī Saeimas partijas Stabilitātei! frakcijas priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs: «Pirmkārt, un vissvarīgāk, lai topošais Valsts prezidents nāktu uz sarunām pie visām Saeimā pārstāvētajām partijām, tas būtu labi – dievīgi, es pat teiktu tā. Tas parādīs, ka viņš grib būt par visas valsts prezidentu. Levits arī sāka labi – gāja pa veikaliem, pie cilvēkiem, atcerieties. Bet pēc tam sadalīja – mūsējie un pa pusei mūsējie.»
Saeimas partijas “Latvija Pirmajā vietā” frakcijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers: «Būtu vēlams cilvēks, kurš zina, kas notiek Latvijā. Vēlams, ja tā būtu ekonomiskā pieredze. Levits arī ne reizi nav sasaucis valdības sēdi, kurā būtu jārisina svarīgi ekonomiskie jautājumi. Tā kā Latvijai ir jāattīsta ekonomika un tādu prezidentu vajadzētu arī ievēlēt.
[Nekā personīga:] Kā Jūs skatāties uz Ulda Pīlēna kandidatūru?
– Ļoti rezervēti, jo Ulda Pīlēna nav.
Ne viņš apmeklē Saeimas sēdes, jo nav deputāts, ne valdības sēdes.
Tā būs viņa liela izšķiršanās – vai nu viņam jāpasaka, ka viņš būs kandidāts un savu kandidatūru [Valsts prezidenta amatam aktīvi jāvirza, vai jāpasaka, ka ar politiku viņš vairs nenodarbosies.»
***
Uzņēmējs Uldis Pīlēns, pēc kura iniciatīvas pirms vēlēšanām trīs pieredzējušie politiskie spēki – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība un Liepājas partija – izveidoja Apvienoto sarakstu, pēc Krišjāņa Kariņa valdības apstiprināšanas pērn decembrī vairs nekur publiski neparādās. Latvijas Avīze raksta, ka viņam ir liegts piedalīties ne vien koalīcijas sanāksmēs, bet premjera Kariņa birojs ir atteicis caurlaidi uz valdības namu, kur Pīlēns bija plānojis piedalīties sarunās par budžetu.
Pīlēns līdz šim savu kandidēšanu Valsts prezidenta amatam medijos ir noraidījis, sakot, ka tas nav amats, ko viņš kārotu. Bet atbalsta, ka Apvienotais saraksts nāk ar savu kandidātu.
Saeimas kuluāros kā viens ticams kandidāts valsts pirmās personas amatam izskan ilggadējās diplomātes Baibas Bražes vārds. Patlaban viņa ieņem stratēģiski svarīgu posteni – ir NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos
Braže 8.februāra Latvijas Radio 1 intervijā uz jautājumu – vai pati būtu gatava šādam izaicinājumam un varbūt kāds jau no politiķiem ir uzrunājis? – atbild:
«Mums ir lielisks Valsts prezidents, un viņu sauc Egils Levits.»
Viņa izteica cerību, ka Levitam būs balsis parlamentā viņa darbības turpināšanai.
Publiski Baiba Braže ir noraidījusi vēlmi kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, taču nav izslēgts, spriež Nekā Personīga, ka viņas kandidatūra parādīsies kādā no vēlēšanu kārtām, ja koalīcija nesavāks pietiekamu balsu skaitu savam pārstāvim.
Tāpat kā pēdējā brīža kandidāts var parādīties arī Jaunās Vienotības politiķa, bijušā premjera un finanšu ministra Valda Dombrovska vārds. Tā uzskata opozīcijā esošie zaļzemnieki. Dombrovskis patlaban ir Eiropas komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un tirdzniecības komisārs. Nākamgad decembrī viņa jau otrais pilnvaru termiņš komisāra amatā beidzas.
Valainis skaidro: «Tā īstā bilde mums atklāsies, kad pati Jaunā vienotība (kas ir ar lielāko mandātu skaitu Saeimā), kad viņi parādīs savu patieso pozīciju šajā jautājumā. Šobrīd es uzskatu, ka viņi nav atklājuši, kāda ir viņu stratēģija. Jo viņi neizbēgami spēlēs vislielāko lomu šajā procesā.
[Nekā personīga:] – Tad kuluāros izskanējusī informācija par Valdi Dombrovski nav bez pamata?
Es domāju šī kandidatūra paģēr daudzas citas izmaiņas. Un es no savas puses teiktu, ka tas būtu dīvaini, ja Jaunā Vienotība neiesaistītos ar to kapacitāti, kas tai šobrīd ir Saeimā.
Žurnālisti vaicā, Latkovskis atbild:
« – Vai Jaunajai Vienotībai šajās Valsts prezidenta vēlēšanās patiešām nebūs savs kandidāts vai tā ir koķetērija?
Tā nav ne koķetērija, ne mēs zinām, vai būs. Pirmkārt, mēs nezinām, vai tā ir viena (vēlēšanu) kārta vai divas vai trīs. Tātad mēs nevaram pateikt!
– Pagaidām kuluāros minētais Dombrovskis, ir tikai kandidāts kuluāros?
Jā, protams!»
Pretrunas politisko spēku starpā ļauj samērā droši prognozēt, ka šīs prezidenta vēlēšanas noritēs vairākās kārtās.
Nekā personīgi vaicā, Valsts prezidents atbild:
«– Vai jūs būtu gatavs sacensībai ar citiem kandidātiem, apzinoties, ka visas nepieciešamās koalīcijas balsis jums nav?
Man jāredz vispirms šis piedāvājums. Tad redz, kā uz to reaģēt. Spekulēt nav manā dabā. Es plānoju savu darbību līdz 8.jūlijam. Pēc tam es kā ierindas pilsonis ar zinātni labprāt nodarbotos. Komentētu un analizētu politiku. Bet plāni man ir līdz 8.jūlijam. Un pagaidām nekādi citi plāni nav.»
Lasiet arī: Politologa Rajevska ieskatā, Levits sācis domāt par savu pārvēlēšanu
