Latvijas, Lietuvas un Igaunijas elektroenerģijas tirdzniecības apgabalu apvienošana būs iespējama tikai pēc tam, kad būs pabeigta 2025.gada februārī plānotā Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar Rietumeiropas tīkliem, paziņoja Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padomes (VERT) vadītājs Renats Pocjus.
Tomēr viņš uzsvēra, ka valstis jau pirms sinhronizācijas var sākt gatavoties tādai apvienošanai.
“Latvijas un Igaunijas regulatoru pozīcija ir tāda, ka, jā, strādāsim paralēli, tomēr prioritāte ir sinhronizācijas projekts,” Pocjus teica ziņu aģentūrai BNS pēc trešdien Rīgā notikušās tikšanās ar kolēģiem no kaimiņvalstīm.
Lietuvas regulatora vadītājs norādīja, ka Baltijas valstu elektroenerģijas tirdzniecības apgabalu apvienošanu var ierosināt elektropārvades tīklu operatori.
“Reāla Baltijas apgabalu apvienošana notiks pēc sinhronizācijas – tas ir fakts. Tomēr, mūsuprāt, par to būtu jāsāk runāt un jāplāno konkrēti soļi jau tagad, negaidot sinhronizāciju 2025.gadā,” viņš teica.
Pocjus pauda, ka apvienošana varētu notikt divu gadu laikā no šī procesa oficiālas uzsākšanas.
Pēc viņa teiktā, tikšanās laikā Rīgā tika panākta vienošanās, ka VERT uzņemsies iniciatīvu organizēt darba grupu, kurā būs pārstāvēti trīs valstu tīklu operatori, piegādātāji, regulatori un enerģētikas politikas veidotāji.
Jau 2022.gadā tika plānotas sarunas ar pārējo Baltijas valstu elektropārvades sistēmu operatoriem par triju Baltijas valstu elektroenerģijas tirdzniecības apgabalu apvienošanu pirms nākamgad plānotās Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas tīkliem, atgādināja Pocjus.
VERT vadītājs iepriekš skaidroja, ka atsevišķi Lietuvas, Latvijas un Igaunijas tirdzniecības apgabali ir diezgan mazi un nespēj piesaistīt tirgus dalībniekus no Rietumvalstīm. To apvienošana palielinātu elektrības tirdzniecības apmērus, tirgū ienāktu jauni dalībnieki un tam būtu pozitīva ietekme uz cenu.
Katrā no tirdzniecības apgabaliem ir viens dominējošais operators – “Ignitis” Lietuvā, “Latvenergo” Latvijā un “Eesti Energia” Igaunijā –, bet vienota tirdzniecības apgabala izveide nozīmētu, ka tiem būtu jākonkurē savā starpā, kā arī tirgū varētu ienākt mazākas kompānijas, klāstīja Lietuvas regulatora vadītājs.
Iepriekš Baltijas elektroenerģijas tirdzniecības apgabalu apvienošanu apsvērt aicināja arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, norādot, ka lielāka konkurence elektropiegādes tirgū veicinātu straujāku cenu samazinājumu.
Trīs Baltijas valstis 2018.gadā parakstīja vienošanos 2026.gadā desinhronizēt savus elektropārvades tīklus no Krievijas elektrotīkla. Lietuva iepriekš virzīja ideju, ka desinhronizācija būtu jāveic jau 2024.gadā, savukārt abas pārējās Baltijas valstis vairāk atbalstīja ieceri desinhronizāciju veikt 2025.gada sākumā, par ko arī pērn augusta sākumā tika panākta vienošanās.
Pašlaik Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas ietilpst Krievijas elektroapgādes sistēmā IPS/UPS jeb tā dēvētajā BRELL lokā, kas rada gan ģeopolitiskus, gan enerģētikas drošības riskus, jo Krievija kontrolē apgādes sistēmas frekvenci un var ietekmēt Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas darbību.
Lasiet arī: Pārdēvēs Maskavas un vēl vairākas ielas galvaspilsētā