2024.gadā Lietuvas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka apmēram 40% no visiem jauniesaucamajiem tikai atzīti par dienestam nederīgiem veselības stāvokļa dēļ, un no dienestam derīgajiem jauniešiem vien 19% spēja nokārtot fiziskās sagatavotības testu.
Lietuvas armijas sporta kluba vadītājs, pulkvedis Arturs Jasinskis (Arturas Jasinskas) pastāstīja, ka tikai 19% jauniesaukto ieguva vairāk pietiekamu punktu skaitu, lai nokārtotu sākotnējo fiziskās sagatavotības pārbaudi. Viņš sacīja, ka situācija ir ļoti bēdīga, un nesen apmeklētā bataljonā tikai 5% jauno karavīru spēja izpildīt minimālās prasības.
Fiziskās sagatvotības pārbaudē iekļauti vienkārši vingrinājumi: atspiešanās, pietupieni (noteikts skaits divu minūšu laikā) un trīs kilometru skrējiens ar laika kontroli. Rodas jautājums, vai ar to pietiek. Pulkvedis atbildēja, ka jā, sākumam, jaunietiem, kas tikko sāk militāro dienestu, tas ir pietiekami. “šie vingrinājumi tiek izpildīti gan pie mums, gan citu valstu bruņotajos spēkos. Tie ir nepieciešami. Dažās valstīs vingrinājumi tiek nedaudz pielāgoti, lai labāk varētu novērtēt fiziskās sagatavotības līmeni,” sacīja Jasinskis.
Tas, kādi rezultāti jāuzrāda pārbaudēs, ir atkarīgs no jauniesaucamā vecuma. 21-22 gadus veciem vīriešiem 60% rezultāta iegūšanai jāizdara 41 atspiediens, un jānoskrien trīs kilometri 15 minūtēs un 30 sekundēs vai ātrāk. No sievietēm tiek prasīti 18 atspiedieni un skrējiens ne ilgākā laikā par 18 minūtēm un 30 sekundēm. Pietupienu skaits abiem dzimumiem ir vienāds – 52 pietupieni divās minūtēs.
Statistika rāda, ka
no visiem jaunajiem vīriešiem, kas atzīti par dienestam derīgiem, 72% nav pat apmierinošā fiziskā formā.
Jasinskis norādīja, ka problēma jārisina kompleksi, sākot ar jauniešu fizisko sagatavotību kopumā. Liela daļa no problēmas esot pieeja skolā un vecāku attieksme – ja skolēns nevar kaut ko paveikt, tiek ļauts to nedarīt. Vēl kāda nianse, kas pasliktina statistiku, ir dažādie veidi, kā sportiskiem jauniešiem ar labu sniegumu tiek dota iespēja nepildīt obligāto militāri dienestu.
Neskatoties uz visu, Lietuvas Bruņotie spēki var ievērojami uzlabot katra jauniesaucamā fiziskās sagatavotības līmeni dienesta laikā. Statistika liecina, ka pēc trīs mēnešu dienesta fiziskās sagatavotības pārbaudi jau var nokārtot 51% iesaukto, un, deviņus mēnešus ilgajam dienestam beidzoties, to spēj jau 80% iesaukto jauniešu. Tas tiek paveikts ar strukturētas dienaskārtības, uztura, regulāru treniņu un īpašu programmu palīdzību.
Pulkvedis skaidroja, ka, ienākot armijā, jaunietis kļūst par daļu no vienības, un sākas sistemātisks un specializēts treniņu process. Vēl būtiska esot grupas dinamika – visi darbojas kopā. Tajā paša laikā armija pielāgo prasības iesauktajiem pēc viņu fiziskās sagatavotības līmeņa. Tas gan nenozīmē, ka katram tiek piedāvāta individuāla pieeja, tomēr prasībās noteikti ir atšķirība.
Jasinskis uzskata, ka
armijā tomēr būtu vairāk jāstrādā ar militāro prasmju iemācīšanu, nevis vispārīgiem fiziskajiem treniņiem, un par to ir vairāk jādomā skolās.
Lietuvā sākot ar 2026.gadu plānotas izmaiņas iesaukšanas kārtībā. Jaunieši tiks iesaukti armijā uzreiz pēc vidusskolas beigšanas, sasniedzot 18 gadu vecumu, un jau 17 gadu vecumā tiks veiktas veselības pārbaudes. Jauniesaucamo vecuma pazemināšana vēl vairāk iezīmē vajadzību pēc atbilstošas izglītības skolās, un Jasinskis norādīja, ka tas nozīmē, ka Aizsardzības ministrijai un Izglītības ministrijai ir jāsadarbojas. Pulkvedis uzsvēra, ka labāka fiziskā sagatavotība nozīmē arī labākas aizsardzības spējas.
Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2619358/lithuania-s-youth-enter-military-physically-unprepared-a-concern-for-national-defence