ES transporta ministru neformālās sanāksmes laikā Varšavā Lietuvas transporta un sakaru ministrs Eiženijs Sabutis uzsvēra, ka, reaģējot uz pašreizējiem izaicinājumiem, ir jāstiprina transporta elastība. Viņš iestājās par papildu Eiropas finansējuma nodrošināšanu militārās mobilitātes projektiem, vienlaikus samazinot birokrātiskos šķēršļus un procedūras starp Eiropas Savienību (ES) un NATO. Ministrs Sabutis arī ierosināja pasākumus, lai nodrošinātu gan civilā, gan sabiedroto transporta netraucētu kustību, informē Lietuvas Satiksmes un sakaru ministrija.
“Reaģējot uz pašreizējiem izaicinājumiem, ir būtiski uzlabot sadarbību starp ES un NATO. Pastāv potenciāls samazināt birokrātiju un racionalizēt procedūras, ļaujot mūsu sabiedrotajiem gūt labumu no efektīvākas loģistikas sistēmas, kas atbilst viņu vajadzībām un ir saskaņota ar NATO standartiem. Ļoti svarīgi ir stiprināt militārās mobilitātes saiknes un to drošību. Mēs ierosinām izstrādāt dažādus transporta un telekomunikāciju infrastruktūras projektus, kas veicinās netraucētu cilvēku un sabiedroto spēku pārvietošanos Baltijas valstīs un Polijā,” teica Lietuvas satiksmes un komunikāciju ministrs Eiženijs Sabutis.
Sabutis uzsver transporta savienojumu, it īpaši “Via Baltica” automaģistrāles un Eiropas sliežu platuma dzelzceļa “Rail Baltica” – izšķirošo nozīmi Baltijas valstu savienojamības un valsts drošības uzlabošanā. Viņš paziņoja, ka Lietuva aktīvi sadarbosies ar kaimiņvalstīm, lai nodrošinātu šiem projektiem pietiekamu finansējumu gaidāmajā ES daudzgadu finanšu shēmā.
Pēc ministra Sabuta teiktā, īpaši svarīgi ir attīstīt ziemeļu-dienvidu transporta koridoru, kas savieno Baltijas, Melno un Egejas jūru. Jaunajā TEN-T tīklā jau ir iekļauts Eiropas dzelzceļa savienojums ar Klaipēdu, kas ir īsākais maršruts starp Lietuvu un Ukrainu, kā arī jauni militārās mobilitātes savienojumi no Bjalistokas caur Augustovu, Lazdijai un Alītu uz Viļņu.
Turklāt Lietuvas ministra vietnieces Jūlija Gļebova (Julijus Glebovas) un viņa Polijas kolēģa tikšanās laikā tika panākta vienošanās izpētīt iespēju nākamajā gadā uzsākt papildu vilciena starp Viļņu un Varšavu kursēšanu. Paredzams, ka līdz 2027. gadam brauciena laiks starp abām galvaspilsētām varētu samazināties uz pusi.
Paredzamās izmaksas divfunkcionāliem projektiem Lietuvā, kas paredzēti gan civilo, gan militāro pārvadājumu vajadzībām, ir aptuveni 3,5 miljardi eiro. Turklāt Lietuvai ir vajadzīgi papildu četri miljardi eiro, lai līdz 2030.gadam pabeigtu projektu “Rail Baltica”.
Šā gada sākumā Lietuva un Polija iesniedza Eiropas Komisijai pieteikumu finansējuma saņemšanai, lai pielāgotu autoceļu Augustova-Viļņa militārās mobilitātes vajadzībām.
Līdz šā gada beigām “Rail Baltica” dzelzceļa līnija no Kauņas līdz Latvijas robežai tiks izbūvēta 114 km garumā. Pašlaik notiek 46,3 km garā galvenās līnijas uzbēruma posma būvniecība un inženiertehniskie darbi starp Kauņu un Panevēžu.
Trīs no četriem posmiem 40 km garajā “Via Baltica” posmā Lietuvā (no Marijampoles uz Poliju) jau ir pabeigti, un beidzot ir modernizēti 28,5 km maģistrāles. Pēdējais posms tiks pabeigts šogad.
Lasiet arī: Daļēji ierobežos trīs robežkontroles punktu darbību uz Krievijas un Baltkrievijas robežām
