Lietuvas galvaspilsēta Viļņa paplašinās, tomēr daudzi tās iedzīvotāji izvēlas doties dzīvot uz apkārtējām teritorijām, kur viņus pievelk zemākas mājokļu izmaksas un attālinātā darba iespējas.
Pērn lielākā daļa cilvēku, kas devās prom no Viļņas, dzīvesvietu deklarēja turpat tuvumā – Viļņas rajonā, kas kas aptver Viļņu no ziemeļu, austrumu un dienvidu puses, un Traķu rajonā, kas pilsētai pieguļ no rietumiem. Traķu rajona pašvaldībā pērn deklarējās 750 personas, kas iepriekš dzīvoja Viļņā.
Traķu rajona pašvaldības vadītājs Andris Šatevičs (Andrius Šatevičius) sacīja, ka šāda tendence vērojama jau piecus gadus pēc kārtas. Viņš pieļāva, ka arī nākamgad no rajona iedzīvotāju skaits pieaugs, jo jau esot izsniegtas būvniecības atļaujas.
Viļņas rajonā dzīvesvietu deklarējuši vairāk nekā 5000 bijušo galvaspilsētas iedzīvotāju. Visstraujāk aug apkaimes, kas atrodas tiešā pilsētas tuvumā. Rajona pašvaldības mērs Roberts Duchnevičs (Robert Duchnevič) norādīja, ka cilvēki vēlas dzīvot blakus pilsētai, lai ērti nokļūtu darbā un varētu baudīt pilsētas izklaides piedāvājumu, tajā pašā laikā iegūstot iespēju elpot tīrāku gaisu un dzīvot privātmājā.
Statistika liecina, ka laikā no 2016. līdz 2020.gadam ik gadu apmēram 9000 Viļņas iedzīvotāju pārcēlās uz citu pašvaldību vai devās uz ārzemēm.
Pēdējos gados šis skaitlis pieaudzis līdz vidēji 12 000 cilvēku gadā.
Viļņas pilsētas amatpersonas norādīja, ka tendence nekaitē galvaspilsētas izaugsmei. Pašvaldības pārstāvis Juļs Lukošus (Julius Lukošius) sacīja, ka cilvēki visticamāk guļ pilsētai pieguļošajos rajonos, bet viņi strādājot, mācoties un visticamāk pavada lielāko daļu savas dzīves pilsētā.
Ekonomiste Greta Ilekīte (Greta Ilekytė) norādīja, ka tendence pārcelties uz reģioniem pieņēmās spēkā pēc pandēmijas, kad daudzi sāka izvērtēt savus dzīves apstākļus – pēc tam, kad bija jāpavada mājsēdes laiks dzīvokļa četrās sienās, cilvēki nolēma, ka viņiem nepieciešamas otras mājas vai lielāka māja. Dažos pagastos, tostarp Utenas pagastā, pēdējo gadu laikā 30 – 39 gadus veco iedzīvotāju skaits palielinājies par trešdaļu.
Eksperti paredz, ka Viļņu un citas lielās pilsētas pametīs arvien vairāk cilvēku. Lietuvas galvaspilsētā, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, dzīves dārdzība ir vislielākā, un ģimene ar vidējiem ienākumiem var atļauties tikai 64 kvadrātmetrus lielu dzīvokli. Ilekīte sacīja, ka tā ir visai maza platība, un daudzi meklē iespējas dzīvot ērtāk un labāk citviet.
Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2849477/from-capital-to-countryside-a-growing-shift-around-vilnius