Krievijas pilsonis Aleksandrs Khorošavcevs, tiklīdz izdzirdēja par mobilizāciju, kopā ar brāli, kuram ir Lietuvas pase, bēga no Kaļiņingradas. Pēc Aleksandra teiktā, Krievijas Baltijas eksklāvā ir daudz cilvēku ar lietuviešu saknēm, kuri cenšas izvairīties no mobilizācijas, raksta lietuviešu sabiedriskais medijs LRT.
Sarunā ar LRT RADIO Khorošavcevs stāsta, ka no Kaļiņingradas viņam aizbēgt palīdzēja brālis, kurš 2006.gadā ieguva Lietuvas pilsonību. Tolaik pats Khorošavcevs vēl nebija sasniedzis pilngadību un nevarēja pieteikties pilsonības saņemšanai.
Vēlāk, kad Lietuva ieviesa stingrākus nosacījumus dubultpilsonības iegūšanai, Khorošavcevs vienkārši atteicās no saviem plāniem iegūt Lietuvas pasi.
Tomēr pēc tam, kad Krievijas prezidents 21.septembrī izsludināja daļēju mobilizāciju, Khoroševcevs izlēma rīkoties nekavējoties.
«Tajā pašā dienā, kad tika izsludināta mobilizācija, mēs ar brāli nolēmām doties uz Lietuvu. pulksten 17.00 mēs jau bijām pie robežas,» stāsta Khorošavcevs.
Viņš bija pārliecināts, ka abi ar brāli tiks iesaukti. «Manam brālim [..] ir militāra specialitāte, un viņš ir dienējis armijā. Viņu būtu paņēmuši uzreiz, bet es esmu B kategorijas iesaucamais, mani būtu iesaukuši otrajā vilnī,» saka Aleksandrs.
«Tagad es lasu ziņas un redzu, ka visi ierobežojumi ir atcelti un ka mobilizēti ir praktiski visi. Tātad mani un manu brāli jau būtu aizveduši.»
Kad Khorošavcevu apturēja uz robežas un jautāja, kur dodas, viņš atbildēja, ka dodas iesniegt pilsonības pieteikuma dokumentus Viļņā. Viņam teica, ka tādiem cilvēkiem kā viņš nav atļauts šķērsot robežu. Khorošavceva brālis, kurš sēdēja viņam blakus, uzrādīja savu Lietuvas pasi un panāca, ka robežsargi ļāva viņiem iebraukt valstī.
«Es nekādos apstākļos nebūtu varējis iebraukt Lietuvā, jo man bija vienkārša Šengenas C vīza, ar kuru es nevarēju iebraukt valstī,» stāsta Khorošavcevs.
Savukārt Kaļiņingradas varas iestādes noliedza, ka esot slēgušas robežas, pat ne iesaukuma vecuma vīriešiem.
Aleksandrs apgalvo, ka viņam ir saites ar Lietuvu. Viņa vecvecāki dzīvoja Lietuvā padomju laikā, bet vēlāk pārcēlušies uz Kaļiņingradu. Šobrīd Lietuvas ziemeļos, Šauļu reģionā, dzīvo viņa tante un vecmāmiņas piecas māsas.
Pēc viņa teiktā, Kaļiņingradā ir daudz cilvēku, kuriem ir lietuviešu saknes, bet kuri nevar no turienes vairs aizbēgt. Dažiem no viņiem, tāpat kā viņa brālim, ir Krievijas un Lietuvas dubultā pilsonība, taču ne visiem tā paveicās, kā viņam ar brāli.
«Es ar viņiem sazinājos. Kā viņi tagad jūtas? Un kā viņiem vajadzētu justies? Vai nu viņus drīzumā mobilizēs, vai arī viņi slēpsies, vai darīs kaut ko citu. Viņiem tagad ir grūti kaut ko iesākt,» saka Aleksandrs.
Jautāts, ko, viņaprāt, Lietuvai vajadzētu darīt, viņš saka, ka valsts varētu būt lojālāka pret savu diasporu, piemēram, piešķirot viņiem bēgļa statusu.
Ierodoties Lietuvā viņš esot jau aizpildījis iesniegumu, lai saņemtu piekļuvi Krievijas konsulātam Lietuvā.
«Es plānoju atteikties no Krievijas pilsonības un pieteikties Lietuvas pilsonībai, jo man ir tiesības to darīt. Man ir vēstule no migrācijas dienesta, kas apliecina, ka es varu to darīt,» viņš saka.
«Es plānoju meklēt darbu un pēc tam saukšu pie sevis sievu ar bērnu, kuri palika Kaļiņingradā. Varbūt Lietuvā palikšu uz ilgu laiku, bet noteikti neatgriezīšos Krievijā,» piebilst Khorošavcevs.
Pilnu rakstu angļu valodā lasiet: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/1788869/russians-with-lithuanian-roots-flee-kaliningrad-they-will-soon-be-mobilised
