Lai Daugavpilī saglabātu padomju režīmu slavinošos pieminekļus Latvijas Krievu savienība (LKS) vērsusies ANO Cilvēktiesību komitejā.
Ziņojumu komitejai iesniedzis Daugavpils pilsētas vicemērs Aleksejs Vasiļjevs un uz 14.Saeimas vēlēšanām kandidējošā Jekaterīna Stehnovska–Slavska.
LKS iesniegtais ziņojums sevī ietver arī lūgumu ANO Cilvēktiesību komitejai pieprasīt, lai Latvijas valdība aptur likuma Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā darbību līdz iesniegtā ziņojuma izskatīšanai pēc būtības.
Kā informē partijas pārstāvji, ziņojumā kā personīgā motivācija tiek minēti: «iesniedzēju radinieku, kuri karoja pret nacismu un cieta Otrajā pasaules karā, stāsti, kā arī vēlme nodot atmiņu par uzvaru pār nacismu tālāk arī saviem bērniem.»
Līdz šim Daugavpils dome, kurai par bezdarbību pieminekļu demontāžas jautājumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija draud ar iespējamu atlaišanu, ir vērsusies Satversmes tiesā, lai pārliecinātos par attiecīgā likuma par padomju pieminekļu demontāžu atbilstību Satversmei.
«Ņemot vērā to, ka īpašu cerību uz objektīvu un nepolitizētu tiesas lēmumu nav, mūsu partija nolēma paralēli vērsties arī ANO Cilvēktiesību komitejā,» teikts partijas paziņojumā.
Kā uzsver Vasiļjevs, Daugavpils dome neplāno finansējumu padomju okupācijas slavinošo pieminekļu demontāžai ņemt no sociālā un izglītības budžeta, kā to pieprasa ministrija, jo tādā veidā demontāža veikta uz «trūcīgo pilsoņu un bērnu rēķina».
Šī nav pirmā reize, kad padomju armiju slavinošo pieminekļu demontāžas apturēšanas jautājumā tiek meklēta ANO palīdzība.
Jau iepriekš BNN ziņoja, ka ANO Cilvēktiesību komiteja informējusi par tās lēmumu lūgt Latviju apturēt pieminekļa nojaukšanu Pārdaugavā, taču tas noticis jau pēc monumenta demontāžas.
Lasiet arī: ANO komiteja novēloti lūgusi apturēt Pārdaugavas pieminekļa demontāžu
Kā ziņots iepriekš, 2022.gada 14.jūlija sēdē Ministru kabinets identificēja virkni padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu, kas jānojauc, un to demontāža jāveic ne vēlāk kā līdz šā gada 15.novembrim.
Latvijas teritorijā ir identificēti kopskaitā 69 demontējami objekti, kas atrodas Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Jelgavas, Talsu, Bauskas, Ogres, Ludzas, Krāslavas, Mārupes, Saldus, Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes, Tukuma, Valmieras, Balvu, Augšdaugavas un Madonas novadā, kā arī Liepājā, Rīgā, Rēzeknē un Daugavpilī.
