Saeimas debatēs no vairākiem politiķiem, tostarp partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) deputātiem izskanēja kritika par valsts naudas medijos izmantošanas pieeju, bet kolēģi atgādināja par savulaik “oligarhu sarunās” minētajām LPV līdera Aināra Šlesera iecerēm kontrolēt sabiedrisko mediju.
Debatēs parlamentārietis Šlesers atzīmēja, ka Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” raidījumā vēstīts par LPV, bet tāds raidījums neesot parādīts par “Jauno vienotību”. Politiķis arī uzskaitīja vairākus citus medijus, kuri caur Sabiedrības integrācijas fondu (SIF) esot saņēmuši finansējumu arī no valsts budžeta.
“Tā ir valsts nozagšana. Esošā vara, bijušā vara viscaur caur Integrācijas fondu nozog varu Latvijā,” uzskata Šlesers, kurš apgalvo, ka opozīcijai esot ierobežotas iespējas izplatīt savus vēstījumus medijos.
Tikmēr “Re:Baltica” mājaslapā atzīmēts, ka Mediju atbalsta fonda līdzekļi ir atbilstoši izmantoti, lai parādītu, ka “konkrēta partija būvē savu popularitāti, kurinot sabiedrības šķelšanos”. Kā viens no raidījuma mērķiem bijis parādīt, ka sabiedrību šķeļoši strīdi internetā tiek mākslīgi uzkonstruēti politiskiem mērķiem.
SIF mājaslapā skaidrots, ka līdzekļi medijiem tiek piešķirti konkursa kārtībā ar mērķi atbalstīt medijus sabiedriski nozīmīga, informatīvi izglītojoša satura veidošanā un stiprināt nacionālo kultūrtelpu latviešu valodā, atbalstot nekomerciālas, sabiedriski nozīmīgas žurnālistikas radīšanu medijos.
Līdzekļu piešķiršana saistīta ar mērķiem “stiprināt Satversmē noteiktās vērtības, valstisko apziņu, latvisko kultūrtelpu, kritisko domāšanu, veicināt mediju atbildīgumu un kvalitāti, kā arī sabiedrības saliedētību uz latviešu valodas pamata”, atzīmē SIF.
Deputāts Vilis Krištopans (LPV), kurš pats arī tika atspoguļots minētajā raidījumā, Saeimas debatēs pauda neizpratni par izraudzīto tēmu. Politiķa ieskatā raidījumu būtu vajadzējis veltīt skolu slēgšanai, tam, ka valsts pārvaldē algas varētu būt nesimetriski pieaugušas pret privāto sektoru, problēmām vilcienu satiksmē, “Latvijas pasta” darbības plānos un citām problēmām valstī.
Tikmēr parlamentārietis Gatis Liepiņš (JV) citēja pirms vairāk nekā desmit gadiem notikušo “oligarhu sarunu” fragmentu jeb Šlesera un Krištopana sarunu par rīcību attiecībā uz sabiedriskajiem medijiem.
Attiecībā uz Latvijas Radio un Latvijas Televīziju Šlesers tolaik esot rosinājis, ka “izmetīsim visus nafig”, arī minot uzvārdā konkrētu žurnālistu, un Krištopans esot tam piekritis, norādot, ka vajadzētu būt līdzīgi “kā Krievijā” tajā laikā, secināms no Liepiņa citētajiem fragmentiem.
Deputāte Jana Simanovska (P) arī atzīmēja šo Šlesera un Krištopana sarunu fragmentu nozīmi, kas atklājusi atsevišķu politiķu vēlmi “uztaisīt pareizo, normālo varas vertikāli”.
“Žurnālisti dara ļoti svarīgu darbu, un tas ir viens no mūsdienu demokrātijas pamatbalstiem, un tāpēc arī mums – mūsu Saeimai, valdībai, valstij, tautai – mediju neatkarība ir ļoti svarīga,” akcentēja Simanovska.
Parlamentārietis Aleksandrs Kiršteins kritiski novērtēja valsts naudas piešķiršanu atsevišķiem medijiem, cita starpā aicinot drīzāk šo naudu atvēlēt kara bēgļiem no Ukrainas.
Deputāts Edvīns Šnore (NA) kritiski novērtēja, ka attiecīgajos raidījumos, par kuriem prasīts kolēģu pieprasījumā, liela daļa informācijas esot arī krievu valodā, kas nesakrītot ar SIF izvirzītajiem mērķiem konkrētā finansējuma izmantošanā.
Parlamentārietis Edmunds Zivtiņš (LPV) atzīmēja, ka attiecīgo valsts atbalstu neesot saņēmis neviens Latgales medijs.
Debates raisījās, skatot LPV pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) saistībā ar valsts finansējuma piešķiršanu “Re:Baltica”” un tā izlietojumu. Pieprasījums iesniegts politiskā spēka bažās par “slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju pret opozīcijas partiju” LPV.
Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Raimonds Čudars (JV) kā ziņotājs par komisijā skatīto jautājumu Saeimu informēja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvji ir norādījuši, ka viņu vērtējums ir, ka attiecīgais žurnālistu veidotais raidījums nesatur slēptas priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes.
LPV deputātu pieprasījumu Saeimas vairākums noraidīja.
Lasiet arī: Revīzijā par Kariņa speciālajiem lidojumiem Valsts kontrole pieņēmusi lēmumu