2022.gada trešajā ceturksnī būtiski palielinājies piedāvājums sērijveida dzīvokļiem Rīgā, un kopš gada sākuma tas teju divkāršojies, liecina Luminor bankas apkopotā informācija.
Kopumā piedāvājums ir palielinājies dažādiem dzīvokļiem neatkarīgi no istabu skaita mājoklī, taču šobrīd vispieprasītākie ir divistabu dzīvokļi.
Kopš šī gada sākuma visvairāk iedzīvotāji iegādājušies divistabu un vienistabas dzīvokļus, kam seko trīsistabu dzīvokļi. Divistabu dzīvokļiem tirgū ir bijis arī vislielākais piedāvājums, salīdzinoši augsts tas bijis arī mājokļiem ar trīs istabām.
Dati liecina, ka iedzīvotāji šobrīd vēlas iegādāties salīdzinoši kompaktus mājokļus, tādējādi arī mazākus komunālos maksājumus.
Kā norāda Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais, pēdējos divos ceturkšņos visvairāk pieaudzis četristabu un trīsistabu dzīvokļu piedāvājums, piebilstot, ka šobrīd palielinās pārdošanā pieejamo dzīvokļu skaits tieši padomju laikos būvētajās sērijveida mājās.
Tajā pašā laikā ne vienmēr dzīvojamās telpas lielums nosaka rēķinu apmēru. Būtiska ir ēkas kvalitāte – kā tā ir uzturēta un vai ir veikti kādi energoefektivitātes pasākumi, piemēram, logu un durvju nomaiņa, jumta un ēkas siltināšana, lai samazinātu siltuma zudumus.
Kopš gada sākuma visvairāk dzīvokļu pārdošanas gadījumu sērijveida mājās reģistrēti Purvciemā un Ķengaragā, kam seko Imanta un Pļavnieki.
Šajos Rīgas mikrorajonos ir arī vislielākais sērijveida dzīvokļu piedāvājums. Kā norāda eksperts visās šajās apkaimēs dzīvokļu skaits, kas pieejami pārdošanā, ir dubultojies, salīdzinot ar gada sākumu. Savukārt Teikā, Zolitūdē un Juglā piedāvājums ir salīdzinoši mazāks un arī pieaugums nav tik straujš.
Lai gan jaunu projektu attīstība un renovācija ir straujāka nekā gadus iepriekš, tomēr jaunu dzīvojamo ēku celtniecība nespēj aizstāt novecojošo dzīvojamo fondu.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, aptuveni 40% Rīgas dzīvojamo māju ir 42 līdz 61 gadu vecas, savukārt 21% ir 22 līdz 41 gadu vecas.
Savukārt tikai 9% ēku Rīgā ir celtas pēc 2000. gada.
Kā norāda kreditēšanas eksperts, galvaspilsētā ēku siltināšana un energoefektivitātes uzlabošana ir bijusi ļoti pasīva, kas neuzlabo kopējo dzīvojamo fondu.
«Ja ēkas tiktu uzturētas labā tehniskā stāvoklī, īstenojot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, tad varētu pagarināt ēkas kalpošanas ilgumu un tādējādi arī par apmēram 10–20% palielināt ēkā esošo dzīvokļu vērtību,» stāsta Sausais.
