Mākslīgais intelekts plaši tiek izmantots ne vien amizantu dzīvnieku personificēšanā, bet arī daudz bīstamākām nodarbēm, piemēram, masveidīgai sabiedrības maldināšanai ar dziļviltojumu palīdzību, vēsta britu raidorganizācija BBC.
Ar negribētu iesaistīšanu propagandas izplatīšanā saskārās arī Londonas Karaliskās koledžas profesors Alans Rīds (Alan Read). Viņš parasti nepievērsa lielu uzmanību sociālo tīklu lentē nonākušajiem dziļviltojumiem – dažkārt profesors par tiem ziņoja, citreiz vienkārši aizritināja tālāk. Kādu dienu dīvains lietotājs atzīmēja profesora profilu kādā video, kurā bija redzams viņš pats. Tajā mākslīgā balss, ko teju neiespējami atšķirt no Rīda balss, izvērsa politizētus izteikumus pret Francijas prezidentu Emanuelu Makronu (Emmanuel Macron), nosodot gan viņu, gan citus rietumu līderus, un norādīja, ka viņi visi atrodas uz “Titānika,” kas saucams par Eiropas Savienību. Rīds BBC sacīja, ka teju viss pārveidotajā video ir nelabojami muļķīgs un to esot briesmīgi klausīties. Video viņu parādot pilnīgi svešādu.
Neko ļaunu nenojautušā teātra mākslas profesora (kuram nav it nekādas saistības ar politiku) tēls parādījās jaunā ar Krieviju saistītu mākslīgi izveidotu video vilnī, kas licis drošības ekspertiem bažīties, ka rietumiem jāgatavojas cīņai pret Kremļa ietekmi mākslīgā intelekta frontē. Eiropas Politikas centra domnīcas aizsardzības un drošības analītiķis Kriss Kremids-Kortnijs (Chris Kremidas-Courtney) sacīja, ka vērojams ne vien dziļviltojumu skaita pieaugums, bet arī pārmaiņas tajā, ka tiek radīta ietekme. Pašlaik sabiedrība saskaroties ar sistēmām, kas var izveidot liela mēroga maldināšanu ar niecīgām izmaksām. Viņš piebilda, ka neviena no pašreizējām pārvaldes sistēmām nespēj ar to cīnīties.
Mākslīgā intelekta radītie video, kas iegūst pat simtiem tūkstošus skatījumu, diskreditē ES institūcijas un apvaino Kijivu korupcijā laikā, kad bloks cenšas vienoties par finansiālo atbalstu Ukrainai. Jaunākais dziļviltojumu vilnis sācies pēc tam, kad “OpenAI” izlaida jaunāko video veidošanas programmas “Sora2” versiju. Lai cīnītos par vietu tirgū, daudzi uzņēmumi savas lietotnes piedāvā par zemākām cenām, vai arī samazina izmaksas uz drošības funkciju rēķina, piemēram, neiekļaujot ūdenszīmes.
“Sora2” video iekļautas ūdenszīmes, lai tos varētu atšķirt no reālās dzīves ierakstiem.
Krievu mākslīgā intelekta eksperts Armans Tuganbajevs norādīja, ka “OpenAI” cenšas nepieļaut reālu cilvēku izmantošanu video veidošanā, citas lietotnes to ļauj. “OpenAI” BBC pastāstīja, ka tā veic attiecīgos pasākumus pret lietotāju kontiem, kas iesaistās maldinošās aktivitātēs ar mērķi nodarīt kaitējumu, tostarp tādiem, kas maldina par satura izcelsmi.
Tehnoloģiskā skriešanās aizsākusi gan apjoma, gan izpildījuma kvalitātes pieaugumu ārvalstu ietekmes kampaņu saturā, un stiprina Krievijas tvērienu hibrīdkonfliktā ar rietumiem.
Decembra nogalē platformā “TikTok” popularitāti guva mākslīgā intelekta veidoti video, kuros jaunas poļu sievietes aicināja uz Polijas aiziešanu no ES. Polijas valdības pārstāvis Adams Šļapka (Adam Szlapka) sacīja, ka tā pilnīgi noteikti ir Krievijas radīta dezinformācijas kampaņa. Viņš piebilda, ka, rūpīgāk vērojot video, var pamanīt krievu valodas sintakses iespaidu. Polija aicinājusi Eiropas Komisiju izmeklēt šo gadījumu. “TikTok” videoklipus un tos publicējušos kontus dzēsa.
Platforma informēja, ka 2025.gadā izbeigusi 75 slēptās ietekmes kampaņas.
Lielbritānijas parlaments savukārt apspriedis bažas, ka Krievijas dziļviltojumi var ietekmēt maijā gaidāmās pašvaldību vēlēšanas. Britu Tiešsaistes drošības aktā dezinformācija nav konkrēti klasificēta kā kaitnieciska, bet tas paredz, ka platformām jādzēš saturs, ja tas izrādās ārvalstu ietekmes aģentu veidots. Tas nereti prasa ļoti ilgu laiku, tikmēr video popularitāti sociālajos tīklos var gūt vien dažu stundu laikā.
Sociālo tīklu ierakstu izcelsmes valsti nereti ir grūti noteikt, tomēr rietumvalstu pētnieki norādījuši, ka daudziem no tiem ir kopīgas īpašības, no stilistiskām norādēm līdz izplatīšanas ceļiem, kas tos saista ar Kremlim pietuvinātām organizētās dezinformācijas vienībām.
Atšķirībā no tradicionālajiem Krievijas propagandas medijiem, piemēram, RT un “Sputnik,” kuri rietumos tika sankcionēti jau drīz pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, dziļviltojumu kampaņas pieļauj ticamas noliedzamības līmeni, kas padara cīņu ar tām grūtāku.
Lasiet arī: Viltus sekotāji un kontu bloķēšana: drauds demokrātiskai sabiedrībai