Sestdien galēji labējās partijas “Alternatīva Vācijai” (AfD) mītiņā Īlons Masks (Elon Musk) aicināja Vāciju “pārvarēt” savu “pagātnes vainas apziņu”, izraisot pretrunīgas reakcijas. Šis paziņojums, kas izskanēja tikai dažas dienas pirms Aušvicas atbrīvošanas 80.gadadienas, izpelnījās sajūsminātus AfD mītiņa dalībnieku aplausus, taču radīja jaunas bažas par vēsturisko atmiņu un galēji labējo retoriku Vācijā, otrdien, 28.janvārī, raksta “Politico”.
Vācijas galēji labējie jau sen ir nosodījuši valsts slavināto “Erinnerungskultur” jeb “atmiņu kultūru” kā tādu, kas rada sabiedrību, kurā sakņojas vainas apziņa par nacistu pastrādātajiem noziegumiem, un apgalvojuši, ka tā tikai grauj vācu garu. Ekstrēmi labējie pārstāvji bieži to dēvē par valsts “vainas kultu”.
Jau gadiem ilgi cilvēki no marginālām politiskajām frontēm iebilst pret šo vēsturisko notikumu atcerēšanos. Taču tagad šī ideja uzņem apgriezienus, saņemot atbalstu no tādām ietekmīgām personībām kā miljardieris Īlons Masks, kas ir arī Donalda Trampa (Donald Trump) sabiedrotais.
“Bērniem nevajadzētu būt vainīgiem par savu vecāku grēkiem, nemaz nerunājot par viņu vecvecvecāku,” sacīja Masks AfD mītiņā, šķietami atsaucoties uz valsts vēsturi ar nacistisko partiju.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks (Donald Tusk) sacīja, ka “vārdi, ko dzirdējām no AfD mītiņa galvenajiem dalībniekiem par “Lielo Vāciju” un “nepieciešamību aizmirst Vācijas vainu nacisma noziegumos”, izklausījās pārāk pazīstami un draudoši”.
Arī ebreju grupas Vācijā un ārpus tās par to pauda sašutumu.
“Par centrālo Vācijas sabiedrības veidošanā jāizvirza valsts un tās tautas tumšās pagātnes atcerēšanās un atzīšana,” Maskam piederošajā sociālo mediju vietnē “X” paziņoja Izraēlas Holokausta piemiņas centra “Yad Vashem” vadītājs Dani Dajans. “Ja tas netiek darīts, tas uzskatāms par aizvainojumu nacisma upuriem un acīmredzamu apdraudējumu Vācijas demokrātiskajai nākotnei.”
Maska komentāri atbalsta AfD ilgstošos centienus apstrīdēt “Erinnerungskultur” pamatidejas. AfD līderi jau agrāk ir padarījuši nacistu noziegumus par mazsvarīgiem un kritizējuši piemiņas pasākumus.
Bijušais AfD līdzpriekšsēdētājs Aleksandrs Gaulands (Alexander Gauland) 2018.gadā nosauca nacistu laikmetu par vienkāršu “putnu kakas pleķi” Vācijas tūkstošgadu vēsturē un sacīja, ka vācieši var un viņiem vajadzētu lepoties ar saviem karavīriem abos pasaules karos.
Bjorns Hoke (Björn Höcke), partijas līderis Vācijas austrumu federālajā zemē Tīringenē, savulaik aicināja veikt “180 grādu pagriezienu” valsts atmiņas politikā un asi kritizēja holokausta memoriāla celtniecību Berlīnē. “Mēs, vācieši, esam vienīgie cilvēki pasaulē, kas mūsu galvaspilsētas sirdī ir uzstādījuši kauna pieminekli,” viņš sacīja.
Pretēji skarbajiem izteikumiem, ar kuriem Masks raksturoja situāciju, gandrīz neviens Vācijā neuzskata, ka bērniem vajadzētu justies vainīgiem par savu senču noziegumiem.
“Neviens neliek bērniem justies vainīgiem par nacistu noziegumiem,” sacīja Vācijas vēstnieks Izraēlā Štefens Zaiberts (Steffen Seibert). “Mēs vēlamies, lai viņi augtu informēti un atbildīgi un mācītos no Vācijas pagātnē gūtajām mācībām.”
Tomēr pētījumi liecina, ka zināšanas par holokaustu Vācijā ir vājinājušās un pieaug ticība dezinformācijai. Nesen veiktā pētījumā noskaidrots, ka gandrīz 20% vāciešu uzskata, ka nacisti un viņu sabiedrotie nogalināja tikai divus vai mazāk miljonus ebreju. Visās pētījumā aptaujātajās valstīs liela daļa iedzīvotāju nezināja, ka holokausta laikā tika nogalināti seši miljoni ebreju un daudzi uzskata, ka skaitļi nav precīzi, vai ir pārspīlēti.
Pētījumā atklāts, ka zināšanas par holokaustu samazinās vairākās valstīs, īpaši jauniešu vidū.
Pirmdien kanclers Olafs Šolcs (Olaf Scholz) kopā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Lielbritānijas karali Čārlzu, Francijas prezidentu Emanuelu Makronu (Emmanuel Macron), Polijas prezidentu Andžeju Dudu (Andrzej Duda) un daudziem citiem līderiem apmeklēja nacistu nāves nometni Aušvicu Polijā, lai atzīmētu tās atbrīvošanas 80.gadadienu.
“Mums ir jāsatraucas par to, cik daudz jauniešu Vācijā gandrīz neko nezina par holokaustu,” pirms vizītes, vairākiem Vācijas laikrakstiem, sacīja Šolcs, piebilstot, ka mums ir jāuztur atmiņas, kad šo notikumu liecinieku burtiski vairs nav.
“Tādām partijām kā AfD un acīmredzot arī Īlonam Maskam ir interese, lai cilvēki aizmirst, vai neatceras,” intervijā portālam “Politico” sacīja Šolca SPD parlamentāriete Karmena Vege (Carmen Wegge). Jo, ja viņi aizdomātos, “viņi saprastu, ka mūsu demokrātija atkal ir apdraudēta.”
Lasiet arī: Krievija izdod mācību grāmatu, kurā teikts, ka tā bija “spiesta” iebrukt Ukrainā
