Vācijas konservatīvo (CDU/CSU) līderi Frīdrihu Mercu (Friedrich Merz) parlaments otrdien, 6.maijā, otrajā balsošanas kārtā ievēlēja par kancleru pēc tam, kad pirmajā mēģinājumā viņa izveidotā koalīcijas valdība piedzīvoja līdz šim nepieredzētu neveiksmi, ziņo “Reuters”.
Mercs, kurš februārī noveda savus konservatīvos līdz uzvarai federālajās vēlēšanās un pirmdien parakstīja koalīcijas līgumu ar centriski kreisajiem sociāldemokrātiem (SPD), aizklātā balsojumā ieguva 325 balsis, kas ir par deviņām vairāk nekā nepieciešams absolūtā vairākuma iegūšanai.
Pirmajā balsošanas kārtā viņš ieguva tikai 310 balsis, kas nozīmē, ka vismaz 18 koalīcijas locekļi viņu neatbalstīja.
Politikas analītiķi sacīja, ka šī neveiksme, visticamāk, vairos neuzticību starp koalīcijas partneriem, liecinot, ka tā nebūt nav stabila laikā, kad Eiropai ir nepieciešama spēcīga Vācijas, tās lielākās ekonomikas, vadība.
Mercs sacīja, ka viņš labprātāk vienkārši ķertos pie darba, nevis domātu par to cilvēku motīviem, kuri viņu neatbalstīja pirmajā kārtā.
“Pēc šodienas es nešaubos, ka mēs strādāsim kopā šajā koalīcijā ar savstarpēju uzticību,” viņš sacīja valsts raidorganizācijai ARD, piebilstot, ka viņa galvenās prioritātes ir nodrošināt valsts brīvību un atjaunot tās ekonomisko konkurētspēju.
Pēc otrdienas balsojuma Mercs devās uz Belvjū pili, lai prezidents Franks Valters Šteinmeiers (Frank-Walter Steinmeier) viņu oficiāli ieceltu amatā, bet pēc tam atgriezās Reihstāga ēkā, lai nodotu zvērestu un kļūtu par Vācijas desmito kancleru kopš Otrā pasaules kara beigām.
Trešdien jaunais Vācijas kanclers apmeklēs Franciju un Poliju, lai parādītu, ka Vācija pēc nesenajām politiskajām grūtībām ir atgriezusies globālajā politikā.
Ceturtdien viņš arī telefoniski runās ar Trampu un varētu tikties ar viņu pirms NATO sanāksmes jūnija beigās, raidorganizācijai ZDF sacīja Mercs.
“Mēs patiesi ceram…, ka mēs redzēsim lielāku Vācijas vadošo lomu Eiropas un transatlantiskajās lietās,” sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vietnē “X”. ”Tas ir īpaši svarīgi, kad uz spēles likta Eiropas nākotne.”
Mercs stājās amatā laikā, kad Eiropa cenšas risināt sarunas par tirdzniecību ar ASV un to, kādas drošības garantijas piedāvāt Ukrainai kā daļu no jebkādas pamiera vienošanās ar Krieviju.
ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) jaunie muitas tarifi varētu vēl vairāk saasināt Vācijas ekonomiskās problēmas, kuras jau tā apgrūtina lētās Krievijas gāzes zaudēšana un pieaugošā konkurence no Ķīnas.
Reaģējot uz to, jaunajā Vācijas koalīcijas līgumā ir iezīmēti plāni, kā atdzīvināt izaugsmi, piemēram, samazinot uzņēmējdarbības nodokļus un samazinot enerģijas izmaksas. Tā arī sola spēcīgu atbalstu Ukrainai un lielākus militāros izdevumus.
Atbalsts abām koalīcijas partijām kopš februāra ir vēl vairāk samazinājies, īpaši CDU/CSU blokam, daļēji pēc tam, kad Mercs pārkāpa solījumu par stingru aizņemšanās politiku.
Analītiķi norāda, ka vienīgā uzvarētāja vakardienas balsojumā bija galēji labējā “Alternatīva Vācijai” (AfD), kas februārī ierindojās otrajā vietā un dažās pēdējās aptaujās ieņēma vadošās pozīcijas.
Analītiķi arī norāda, ka Merca jaunais kabinets atspoguļo pārliecību par vajadzību pēc kompetences un sabiedrības uzticības atjaunošanas.
Lielākā daļa ministru jaunajā kabinetā ir jauni, kuriem ir pieredze privātajā sektorā savās specializētajās jomās, izņemot aizsardzības ministru Borisu Pistoriusu (Boris Pistorius), kurš paliek amatā.
Lasiet arī: Pirmajā Bundestāga balsojumā Mercs netiek ievēlēts par Vācijas kancleru
