Vecāku domstarpības un no tām izrietošā bērna atsvešināšana no kāda no vecākiem ir problēma, kas var radīt emocionālu vardarbību pret bērnu, aģentūru LETA atzina Labklājības ministrijā (LM).
Kā skaidro LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Ilze Kurme, saskaņā ar spēkā esošo regulējumu šādi gadījumi jau ir uzskatāmi par emocionālu vardarbību. Šobrīd būtiskākais ir nodrošināt kompetentu esošo normu piemērošanu praksē, uzsvērusi Kurme.
Ministrija sadarbojas ar Tieslietu ministriju un citām institūcijām, lai veicinātu starpinstitucionālo sadarbību, mediācijas izmantošanu un speciālistu zināšanu pilnveidi, tostarp par bērna labāko interešu ievērošanu un emocionālās vardarbības atpazīšanu.
Vienlaikus norit darbs pie vecāku izglītošanas pasākumiem un Eiropas Savienības fondu piesaistes iespējām, lai paplašinātu mācības un uzlabotu speciālistu kompetenci bērnu tiesību aizsardzības jomā, informē LM.
Kā vēstīts, sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par iniciatīvu, lai mazinātu gadījumu skaitu, kad kādam no vecākiem tiek ierobežota vai pilnībā liegta saskarsme ar saviem bērniem, aģentūru LETA informēja iniciatīvas grupas “Nē vecāku atsvešināšanai” vadītāja Jelizaveta Korotkova.
Iniciatīvas autori esot “vecāki, kuriem gadiem ilgi ir ierobežota vai pilnībā liegta saskarsme ar saviem bērniem”.
Viņi šādu situāciju vērtē kā bērnu “apzinātu atsvešināšanu no vecāka”, un aicina likumdevējus to atzīt par emocionālu vardarbību un paredzēt likumā tiesiskas sekas šādas rīcības veicējiem, tostarp iespēju ierobežot aizgādības tiesības un piemērot citus bērna aizsardzības pasākumus.
Tāpat iniciatīvas autori mudina izstrādāt mehānismus, kas strīda gadījumā nodrošinātu gan bērna, gan šķirti dzīvojošā vecāka tiesības uz saskarsmi ar bērnu, ja vien nav pierādīts reāls apdraudējums bērna drošībai.
Likumā noteikts, ka katram bērnam ir tiesības uz pilnvērtīgām attiecībām ar abiem vecākiem, brāļiem, māsām, vecvecākiem, kā arī citiem cilvēkiem, ar kuriem bērns ir ilgu laiku dzīvojis kopā – arī tad, ja vecāki ir šķīrušies. Tomēr iniciatīvas grupa uzskata, ka šīs bērnu tiesības Latvijā bieži netiekot pienācīgi aizsargātas. Šobrīd laulības šķiršanas un bērnu aizgādības strīdos viens no vecākiem varot apzināti atsvešināt bērnu no otra vecāka un viņa ģimenes, liedzot saskarsmi gadiem ilgi.
Iniciatīvas autori uzskata, ka tiesām, bāriņtiesām un sociālajiem dienestiem trūkst vienota protokola un skaidru rīcības mehānismu, kā bērna interesēs atpazīt un novērst šādas situācijas. Pēc viņu pieredzes, pašlaik vienīgais praktiskais risinājums strīdos esot vēršanās pie tiesu izpildītāja, tomēr praksē tas neesot efektīvs instruments, turklāt šī procedūra daļai iedzīvotāju ir finansiāli pārāk dārga un neīstenojama.
Iniciatīvas autori atsaucas arī uz Tiesībsarga biroja pausto, ka valstij ir pienākums nodrošināt mehānismus, kas aizsargā bērna un šķirti dzīvojošā vecāka tiesības uz ģimenes dzīvi.
Lasiet arī: Budžets 2026: kā valdība sadalījusi līdzekļus starp drošību, ģimenēm un izglītību?