Mūžībā devies Joahims Zīgerists – to sabiedrībai ceturtdien, 2.oktobrī, ziņoja viņa draugs un līdzgaitnieks, vēsturnieks Odisejs Kostanda. Zīgerists sevi Latvijas politikas vēsturē spilgti ierakstīja kā – mūsu sabiedrībai tobrīd vēl svešu – vēlēšanu tehnoloģiju, vēlētāju uzrunāšanas un propagandas novators, atklājot konkurentiem un pēctečiem populisma potenciāla patiesos apmērus.
Viņš bija Vācijas žurnālists un marginālpolitiķis, kas pagajušā gadsmita pēdējā desmitgadē darbojās Latvijas politikā vispirms kā LNNK biedrs un 5.Saeimas deputāts (1993–1995), vēlāk kā Tautas kustības Latvijai līderis. Vienīgais mūsu parlamenta deputāts, kurš tajā ievēlēts un darbojies, nerunājot valsts valodā. Atgrūžoties no tieši šīs pieredzes, valsts amatpesonām ir noteikta augsta valsts valodas zināšanu prasība.
Zīgerists (Joachim Siegerist) ir dzimis 1947.gada 29. janvārī Neikirhenes pilsētā, Vācijas tagadējā Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē kā Verners Joahims Bīrbrauers (Werner-Joachim Bierbrauer).
Viņa tēvs bija Latviešu leģionā iesauktais agronoms Ludvigs Jānis Šmits (dzimis 1908.gadā Jaunsvirlaukas pagastā), un tas vēlāk Zīgeristam, baudot LNNK protekciju, ļāva pretendēt uz mūsu valsts pilsonību un kandidēt Saeimas vēlēšanās. Viņš 1992. gadā atguva un sakopa tēva īpašumu – Jaunsvirlaukas pagasta Gaideļu Viduču mājas. Ekspolitiķis miris 2023.gada 28.janvārī. Nebija precējies, arī bērnu viņam nebija.
Apguvis žurnālista amatu, kā reportieris darbojās populārajos Šprindera koncerna izdevumos Bild-Zeitung un Hörzu. Kopš 1986.gada bija mazskaitlīgas labējās politiskās organizācijas Die Deutschen Konservativen dibinātājs un priekšsēdētājs. Pēc Vācijas atkalapvienošanās 1990.gadā neveiksmīgi centās kļūt par Bundestāga deputātu. Pēc tam bez sekmēm mēģinājis iesaistīties Rumānijas politikā (valstī ir liela vācu minoritāte).
Viņa ievēlēsana 1993. gadā tika atzīta par skandalozu – kandidāta populistiskās retorikas dēļ, kā arī dēļ tobrīd piemirstiem (bet arī pirms kara lietotiem) taktiskiem paņēmieniem. Savus vēlētājus ar nolīgtiem autobusiem Zīgerists veda no Rīgas uz Jelgavu, jo pats kandidēja Zemgales apgabalā. Ceļā šos cilvēkus cienāja ar saldējumu un banāniem, tādēļ «Zīgerista banāni» tad kļuva par – tagad jātatzīst, ne pārāk pamatotu, bet kaismīgu – sinonīmu vēlētāju uzpirkšanai.
Ievēlētais Zīgeristu 1994. gada sākumā izstājās no 5.Saeimas LNNK frakcijas un tajā pašā gadā izveidoja savu politisko spēku Tautas kustība Latvijai, kam līdz 1998. gadam vadīja kopā ar Kostandu. Sakarā ar parlamenta sēžu neapmeklēšanu 1995.gada 23.augustā likumdevēji pieņēma lēmumu Par deputāta J. Zīgerista izslēgšanu no Saeimas sastāva.
Kaut 6. Saeimas vēlēšanās Zīgerists nekandidēja, viņa izveidotā partija ieguva 16 deputātu vietas un izveidoja koalīciju ar Demokrātisko partiju Saimnieks, tomēr Saeima šo partiju veidoto valdību neapstiprināja. Pēc TKL neveiksmīgā starta 7. Saeimas vēlēšanās – tā ieguva 1,7% balsu – nolēma pārtraukt partijas darbību un atgriezās Vācijā, kur piedalījās Die Deutschen Konservativen aktivitātēs un nodarbojās ar publicistiku.
Tur 2016. gadā iznāca viņa memuāri Joahims Zīgerists. Par sevi, par Vāciju un arī par Latviju. Pirms Covid-19 pandēmijas viņš un Kostanda loloja cerības atkal atgriezties Latvijas politikā, kas tomēr nepiepildījās.
