NATO no bāzes Igaunijā vēro Krievijas “zombijus”

Igaunijas Gaisa spēku bāzē Amari ikdienišķas sarunas un kopīgu televīzijas vērošanu ik mirkli var pārtraukt paziņojums, ka “zombiji ir sakustējušies”, raksta britu raidorganizācija BBC.

Vienā no šādiem brīžiem gaisa telpas novērotājs paziņo: “Zombijs dodas uz ziemeļiem no Kaļiņingradas”. Šķietamais rāmums pārtrūkst, un personāls ieņem vietas operatīvajā telpā, kur mirgo ekrāni ar ienākošajiem datiem.

Tā ir Ātrās reaģēšanas spēku, kas strādā Baltijas gaisas telpas novērošanas misijā, ikdiena. Tie sargā NATO ziemeļaustrumu robežu, kur Krievija regulāri veic gaisa telpas pārkāpumus. Krievijas pilna apjoma iebrukums Ukrainā piespiedis NATO īpaši rūpīgi nostiprināt alianses austrumu robežu, lai atturētu Krieviju no iebrukumiem NATO, piemēram, kādā no Baltijas valstīm vai Polijā.

Par “zombijiem” novērotāji dēvē aizdomīgus krievu lidaparātus.

Lielbritānijas Karalisko Gaisa spēku komandieris Skots Makols (Scott Maccoll) skaidroja: “Tā parasti ir viena no trim lietām. Viņi nav iesnieguši lidojuma plānu, nekomunicē vai gluži vienkārši neatbild Gaisa satiksmes kontrolei. Dažkārt visas pazīmes kopā.”

Šajā gadījumā tā bijusi viltus trauksme, “zombijs” pagriežas uz ziemeļiem un attālinās no NATO robežām.

Amari bāze, kurā izvietoti iznīcinātāji Typhoon, Aukstā kara laikā kalpoja Padomju Savienības Gaisa spēkiem, un netālajā mežā atrodas kapsēta, kur tika apglabāti padomju lidotāji. Šodienas misija NATO pilotiem ir nepārtraukta un sarežģīta. Pēc Somijas pievienošanās NATO Baltijas jūru ieskauj septiņas alianses dalībvalstis, un, kad arī Zviedrija tiks uzņemta NATO, tās būs astoņas.

Tikmēr

Krievijai joprojām ir divi “nocietinājumi” pie Baltijas jūras: tās otra lielākā pilsēta Sanktpēterburga austrumos,

un eksklāvs Kaļiņingrada jeb Kēnigsberga starp Lietuvu un Poliju. Kēnigsbergā šobrīd izvietotas raķetes un cits militārais aprīkojums. Krievu SU-27 un kravas lidmašīnas nepārtraukti pārvietojas starp šīm divām vietām, un liek NATO spēkiem patstāvīgi būt gataviem rīkoties. Viens no jaunākajiem Typhoon pilotiem sacīja: “Tagad mēs te sēžam un dzeram kafiju, un nākamajā mirklī sāk skanēt trauksme. Uz katru trauksmi mēs reaģējam kā uz reāliem draudiem. Mēs skrienam uz lidaparātu, uzvelkam aprīkojumu un ieslēdzam dzinējus, sazināmies ar torni, sazināmies ar operatīvajiem, saņemam atļaujas un paceļamies, cik vien ātri iespējams.” Angārā kāds cits pilots tuvojas vienam no Typhoon. Tie ir sagatavoti un gatavi pacelties, ja tas nepieciešams.

Kas notiek, kad piloti pietuvojas krievu “zombijiem”? Makolls norādīja, ka galvenais uzdevums ir pasargāt NATO gaisa telpu, savukārt saskarsmes noteikumi ir slepena informāciju. Kāds pilots skaidroja: “Mēs nezinām, ar kāda tipa lidaparātu saskarsimies. Tādēļ mēs paceļamies tam blakus, identificējam to, un tad mēs saņemam sīkākas instrukcijas no misijas vadības, un rīkojamies saskaņā ar tām.”

Makolls pastāstīja, ka ir veiktas astoņas pārtveršanas operācijas, un visi pārkāpēji bijuši Krieivjas lidaparāti.

Viņš piebilda, ka Baltijas gaisa telpas novērošana norit jau gadiem, un kopš Maskavas iebrukuma Ukrainā dinamika noteikti ir mainījusies.

Karš licis vairāk uzmanības pievērst arī robežu aizsardzībai uz zemes. Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa (Kaja Kallas), kuras bērnība pagāja Padomju Savienībā, norādīja, ka nav nekādu šaubu – ja Putinam būtu veicies Ukrainā, tas būtu tikai laika jautājums, kad viņš vēlētos sagrābt arī Baltijas valstis. Brigadieris Džailss Heriss (Giles Harris), kurš vada Lielbritānijas misiju Igaunija, sacīja: “NATO galvenais izaicinājums šeit, Baltijas valstīs, ir atturēt Krieviju, nesaasinot situāciju.”

Bet vai NATO spēki Baltijā ir pietiekami lieli? Brigadieris Heriss atbildēja, ka kaujas grupām vajadzētu būt pietiekami, lai atturētu Krieviju. Ja tā nenotiek, un Krievija tomēr iebrūk, “mēs dosimies uz austrumiem un cīnīsimies ar viņiem”, piebilda Heriss.

Lasiet arī: Krievijas lidaparāts pietuvojas Igaunijas gaisa telpai

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas