Ceturtdien, 19.oktobrī, transatlantiskā militārā alianse paziņoja, ka NATO pastiprinās patrulēšanu Baltijas jūrā, sakarā ar nesenajiem zemūdens infrastruktūras bojājumiem, ziņa Reuters.
“Pastiprinātie pasākumi ietver papildu novērošanas un izlūkošanas lidojumus, tostarp ar jūras patruļlidmašīnām, NATO AWACS lidmašīnām un droniem. Uz šo teritoriju tiek nosūtīta arī četru NATO mīnu meklētāju flote,” teikts NATO paziņojumā.
NATO lēmums pastiprināt patrulēšanu Baltijas jūrā pieņemts pēc tam, kad šomēnes tika saņemtas ziņas par telekomunikāciju kabeļa starp Zviedriju un Igauniju, kā arī Somijas un Igaunijas cauruļvada un kabeļa bojājumiem. Bojājumu cēlonis joprojām tiek izmeklēts, un saistībā ar šo situāciju NATO ir ciešā kontaktā ar Igauniju, Somiju un Zviedriju, sacīja NATO pārstāvis Dilans Vaits (Dylan White).
NATO pastiprinās savu klātbūtni Baltijas jūrā, lai piesardzības nolūkos nodrošinātu sabiedroto drošību, sacīja Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs (Hanno Pevkur), piebilstot, ka šis solis uzsver ciešās saites starp NATO dalībvalstīm un kritiskās infrastruktūras aizsardzības nozīmi.
“Šis lēmums nenozīmē, ka ir palielināts militārais apdraudējums,”
uzvēra Igaunijas aizsardzības ministrs.
Piektdien Tallinā ieradīsies divi no četriem NATO mīnu meklētāji, lai pastiprināti aizsargātu zemūdens cauruļvadus un kabeļus Baltijas jūrā.
NATO un ES ir izvirzījušas zemūdens cauruļvadu un kabeļu aizsardzību par vienu no svarīgākajām prioritātēm, kopš 2022.gada septembrī notika sprādzieni Nord Stream cauruļvados Baltijas jūrā, pārtraucot Krievijas gāzes piegādi Eiropai. Lai gan izmeklētāji uzskata, ka šie sprādzieni bija tīša destruktīva darbība, atbildīgā puse vēl nav noskaidrota.
Lasiet arī: Baltijas jūrā bojāts Igaunijas – Zviedrijas sakaru kabelis
