NATO vadītājs Marks Rite (Mark Rutte) pirmdien, 13.janvārī, paziņoja, ka Eiropas Savienībai (ES) ir jāpārskata savas izdevumu prioritātes, lai palielinātu aizsardzības budžetu, piebilstot, ka NATO alianses militāro spēju mērķu sasniegšanai alianses dalībvalstīm aizsardzībai varētu nākties tērēt līdz pat 3,7% no IKP, taču šo skaitli varētu samazināt ar inovācijām un kopīgiem iepirkumiem, ziņo “Reuters” un “Politico“.
“Vidēji Eiropas valstis pensiju, veselības un sociālās nodrošināšanas sistēmām tērē līdz pat ceturtdaļai no saviem nacionālajiem ienākumiem, un mums ir nepieciešama tikai neliela daļa no šīs naudas, lai padarītu aizsardzību daudz spēcīgāku,” Rite sacīja EP deputātiem.
Lielākā daļa ES valstu ir arī NATO dalībvalstis, un NATO aplēses liecina, ka 23 no tās dalībvalstīm 2024.gadā ir sasniegušas pašreizējo mērķi – tērēt 2% no IKP.
ASV jaunievēlētais prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) pagājušajā nedēļā paziņoja, ka NATO dalībvalstīm aizsardzībai būtu jāvelta 5% no IKP – daudz vairāk nekā pati Amerika, kas tērē 3,38%. Analītiķi uzskata, ka šāds līmenis būtu politiski un ekonomiski neiespējams gandrīz visām no alianses 32 dalībvalstīm.
Jaunie militāro spēju mērķi, kas izriet no NATO iekšējā plānošanas procesa, liecina, ka aliansei būtu vajadzīgi “vairāk nekā 3%”, sacīja Rite,
piebilstot, ka kopīga ieroču un ekipējuma iepirkšana, kā arī inovācijas varētu samazināt nepieciešamo finansējuma apjomu.
Pat ja tas notiks, aizsardzības budžets “būs iespaidīgi lielāks par 2%”, brīdināja Rite.
Neraugoties uz pieaugošajām bažām par Trampu, kurš ir draudējis Kanādas neatkarībai un neizslēdza iespēju izmantot spēku, lai sagrābtu Panamas kanālu vai pārņemtu Grenlandi, Rite uzsvēra Eiropas atkarību no ASV drošības jomā, nosaucot par “ilūziju” to, ka Eiropa var nodrošināt aizsardzību viena pati.
Viņš atbalstīja ES 1,5 miljardu eiro vērto Eiropas aizsardzības rūpniecības programmu, kuras mērķis ir veicināt vietējo ieroču ražošanu, kritizējot pašreizējo rūpniecību kā “pārāk mazu, pārāk sadrumstalotu un pārāk lēnu”.
Rite arī mudināja aizsardzības rūpniecības jomā iesaistīt sabiedrotos, kas nav ES, jo tas ir “ļoti svarīga Eiropas drošībai”.
“Transatlantiskā sadarbība aizsardzības rūpniecības jomā padara mūs visus stiprākus,” viņš sacīja.
Savā pirmajā uzrunā EP NATO vadītāja amatā Rite sacīja, ka mērķis ir “tuvināt NATO un ES”, lai stātos pretī Kremļa “destabilizācijas kampaņai”, kā arī draudiem no Irānas un Ķīnas, līdz pat kiberuzbrukumiem un kodolieroču izplatīšanai.
“Tagad mēs esam drošībā, bet ne pēc četriem vai pieciem gadiem,” viņš sacīja, piebilstot, ka gadījumā, ja tēriņi aizsardzībai nepalielināsies, eiropiešiem vajadzētu “iziet krievu valodas kursus vai doties uz Jaunzēlandi”.”
“Esmu ļoti nobažījies par drošības situāciju Eiropā,” viņš sacīja. “Mēs neesam karā, bet neesam arī mierā…
Tas nozīmē, ka mums vairāk jāiegulda aizsardzībā un jārada lielākas spējas. Tas nevar gaidīt. Mums ir jāpalielina mūsu sabiedrības un kritiskās infrastruktūras izturētspēja.”
Krievijas iebrukums Ukrainā ir veicinājis ciešāku sadarbību starp NATO un ES, lai gan to lomas vēsturiski ir bijušas nodalītas. Taču ES ir iecēlusi savu pirmo aizsardzības komisāru un izveidojusi aizsardzības komiteju, kas ir radījis bažas par pienākumu pārklāšanos ar NATO.
Taču Rite atbalsta sadarbību. “NATO un ES kopā ir daudz darāmā,” sacīja Rite, īpaši pieminot centienus palīdzēt Ukrainai aizstāvēties pret Krieviju.
Tomēr viņš bija piesardzīgs attiecībā uz ES pārāk lielu iejaukšanos NATO teritorijā, norādot, ka alianse “ir spēcīga” tādos jautājumos kā artilērijas munīcijas standartu noteikšana, taču ES iekšējais tirgus būs noteicošais militārās ražošanas veicināšanā.
Runājot par Ukrainu, viņš uzstāja, ka mieru var panākt tikai ar tādu vienošanos, kas kalpo Kijivas interesēm.
Tas nozīmē “vairāk ieroču un ātrāk, lai [Kijiva] varētu sevi labāk aizsargāt un vienoties par labu darījumu Ukrainai, Eiropai un pasaulei,” viņš sacīja.
Lasiet arī: NATO dalībvalstīm aizsardzības izdevumi jāpalielina līdz 5% no IKP, paziņo Tramps
