Pagājušajā nedēļā Trīspusējā padome nespēja panākt vienošanos par minimālās algas celšanu. Tikmēr Lietuva pagarina ārkārtas stāvokli līdz decembra vidum, un sākot ar pirmdienu, 19.septembri, valstī ir liegts ieceļot Krievijas pilsoņiem.
Robežsargi uz Lietuvas – Baltkrievijas robežas aiztur 64 nelegālos migrantus
Lietuvas robežsargi ceturtdien, 15.septembrī, aizturēja 64 migrantus, kuri mēģināja nelegāli šķērsot Lietuvas – Baltkrievijas robežu, piektdien, 16.septembrī, paziņoja Valsts robežsardzes dienests (SBGS).
SBGS apgalvo, ka nelegālo imigrāciju veicina Baltkrievijas amatpersonas, kas nogādā migrantus līdz Lietuvas un citu ES valstu robežām un mudina viņus šķērsot kaimiņvalstu robežas.
Lietuvas robežsargi kopš 2021.gada 3.augusta, kad viņiem tika piešķirtas tiesības liegt ieceļošanu nelegālajiem migrantiem, ir nosūtījuši atpakaļ uz Baltkrieviju gandrīz 14 800 cilvēku.
Nevalstiskā organizācija saņem Eiropas Pilsoņu balvu par atbalstu Ukrainai
Piektdien, 16.septembrī, Viļņā bāzētajai nevalstiskajai organizācijai Blue/Yellow par atbalstu Ukrainai tika pasniegta Eiropas Parlamenta Eiropas Pilsoņu balva.
Nevalstiskā organizācija atbalsta Ukrainu jau kopš 2014.gada, kad Krievija anektēja Krimu, nosūtot karavīriem un brīvprātīgajiem ķiveres, bruņu vestes, medikamentus, apģērbu un citus nepieciešamos materiālus. Organizāciju dibināja un vada zviedru izcelsmes kinorežisors Jonass Ohmans (Jonas Ohman).
Brussels Airlines ziemas sezonas laikā apturēs avioreisus no Viļņas uz Briseli
Brussels Airlines ir vienīgā aviokompānija, kas nodrošina tiešos avioreisus no Lietuvas uz Briseli.
Šonedēļ aviokompānija paziņoja, ka no 28.oktobra pārtrauc lidojumus no Viļņas uz Beļģijas galvaspilsētu.
Lidojumus ir plānot atsākt 2023.gada marta beigās. Šo paziņojumu, ceturtdien, 15.septembrī, apstiprināja arī Lietuvas lidosta (Lietuvos Oro Uostai, LOU). Tikmēr Ryanair piedāvā tiešos lidojumus starp Kauņu un Šarleruā lidostu, kas atrodas vairāk nekā 50 kilometru attālumā no Briseles centra.
Lietuva izņem no apgrozības Krieviju slavinošu mācību grāmatu
Krievu valodas mācību grāmata, kurā Krievija attēlota kā pievilcīga demokrātiska valsts un tajā tiek aicināts apmeklēt Krimu, ir izņemta no aprites, un skolas ir informētas, ka to nedrīkst izmantot mācību procesa laikā, ceturtdien, 15.septembrī, paziņoja Lietuvas izglītības, zinātnes un sporta ministre Jurgita Šjugždiniene (Jurgita Šiugždiniene).
Pēc izglītības ministres teiktā, tiks pārskatītas arī citas krievu valodas mācību grāmatas.
LRT Radio nesen ziņoja, ka krievu valodas stundās 6.–12. klašu skolēni mācās no grāmatām, kas aicina ceļot pa Krieviju un apmeklēt anektēto Krimas pussalu. Mācību grāmatās Krievija tiek atspoguļota kā pievilcīga demokrātiska valsts.
Šogad Lietuvā vairāk nekā 110 000 skolēnu jeb 75 % no visiem 6.–12. klašu skolēniem, izvēlējās krievu valodu kā otro svešvalodu.
Lietuva ziņo par 1 526 jauniem Covid-19 gadījumiem
Lietuvā ceturtdien, 15.septembrī, reģistrēti 1 526 jauni inficēšanās gadījumi ar koronavīrusu, nāves gadījumi nav reģistrēti. No jaunajiem gadījumiem 1 090 bija pirmreizēji saslimšanas gadījumi, bet 414 – otrreizēji. Hospitalizēto pacientu skaits šonedēļ bija 147, savukārt deviņi pacienti šobrīd atrodas intensīvās terapijas nodaļās.
POZITĪVO TESTU PROCENTUĀLAIS RĀDĪTĀJS SEPTIŅU DIENU LAIKĀ IR PIEAUDZIS LĪDZ 45,7%.
Apdraudēta Lietuvas futbola klubu darbība
Šīs nedēļas sākumā 82 Lietuvas tautas kalpi atbalstīja īpašu likumprojektu par Lietuvas Futbola federācijas (LFF) tiešās vadības ieviešanu. LFF tiek kritizēta par notiesātu personu nodarbināšanu, kā arī par iespējamu ēnu ekonomikas pārvaldību.
Ja Lietuvas Seims pieņems ierosināto likumu par LFF pagaidu tiešās valdes ieviešanu, valsts futbola izlasēm un Lietuvas futbola klubiem draud izslēgšana no pasaules līmeņa FIFA un UEFA čempionu līgas organizētajiem turnīriem, ceturtdien, 15.septembrī, paziņoja LFF.
Turklāt varētu tikt apturētas Lietuvas Futbola federācijas kā FIFA un UEFA dalībvalsts pilnvaras, kā arī tiktu pārtraukts FIFA un UEFA finansiālais atbalsts Lietuvas futbolam.
Lietuvas Futbola federācija tiek kritizēta par notiesātu personu nodarbināšanu, kā arī par iespējamo ēnu Ekonomiku.
Tēvzemes savienības–Lietuvas kristīgo demokrātu partija reitingu augšgalā
Lietuvas valdošā konservatīvā partija Tēvzemes savienība–Lietuvas kristīgie demokrāti turpina ieņemt līderpozīciju Lietuvas partiju reitingu sarakstā. Tai seko demokrātiskā savienība Par Lietuvu un Lietuvas Sociāldemokrātiskā partija. Tā liecina jaunākā sabiedrības aptauja, ko pēc ziņu portāla delfi.lt pasūtījuma veicis Spinter Tyrimai.
Aptauja tika publicēta trešdien, 14.septembrī. Kopumā par Tēvzemes savienība–Lietuvas kristīgie demokrāti partiju augustā būtu balsojuši 12,5 % respondentu, salīdzinot ar 11,2% jūlijā.
Par demokrātisko savienību Par Lietuvu būtu balsojuši 9,5% respondenti, salīdzinot ar 11,2% jūlijā. Nākamā vietā ierindojas opozīcijā esošā Lietuvas Sociāldemokrātiskā partija ar 8,3%.
Zemāk sarakstā ir opozīcijā esošā Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība, par kuru balsotu 7,1% aptaujāto, kam seko valdošajam blokam piederošā Liberālā kustība ar 6,4%.
Aiz tās ierindojas viena no valdošās koalīcijas partijām Brīvības partija par kuru balsotu 5,1% respondentu, bet par partiju Brīvība un taisnīgums – 4,2% un Darba partiju – 2,4 %.
Trīspusējā padome nespēj panākt vienošanos par minimālo algu
Lietuvas Trīspusējā padome, kas pārstāv Lietuvas valdību, darba devējus un darba ņēmējus, nav panākusi vienošanos par minimālās mēnešalgas palielināšanu no nākamā gada un ir iesniegusi valdībai atšķirīgus viedokļus par šo jautājumu. Tā Trīspusējās padomes sēdē, otrdien, 13.septembrī, paziņoja Lietuvas Darba devēju konfederācijas prezidija locekle Aurelija Maldutīte, (Aurelija Maldutytė).
Arodbiedrības uzskata, ka minimālajai mēnešalgai no 1.janvāra būtu jāpalielinās atbilstoši Lietuvas Centrālās bankas noteiktajai formulai par 21,6% (līdz 888 eiro).
Tikmēr lielākā daļa darba devēju pārstāvju uzskata, ka minimālai algai vajadzēt pieaugt līdz 800 eiro.
Lietuva pagarina ārkārtējo situāciju līdz decembra vidum
Lietuvā līdz decembra vidum ir pagarināta spēkā esošā ārkārtas situācija, kā arī ir stājies spēkā likums, kas aizliedz no 19.septembra Krievijas pilsoņiem iebraukt valstī.
Lietuvas likumdevēji otrdien, 13.septembrī, nobalsoja par ārkārtas situācijas pagarināšanu. Ārkārtas situācija līdz 16.decembrim attieksies tikai uz Lietuvas–Krievijas un Lietuvas–Baltkrievijas pierobežas teritorijām.
Pašlaik ārkārtas situācija visā valstī ir spēkā līdz 15.septembrim. Brīdī, kad Lietuvā stāsies spēkā iebraukšanas aizliegums Krievijas pilsoņiem, ārkārtas situācija attieksies arī uz robežkontroles punktiem, piemēram, Viļņas un Kauņas lidostās un Viļņas dzelzceļa stacijā.
