“airBaltic” paziņoja, ka no maija piedāvās lidojumus no Viļņas uz Hamburgu un Lisabonu; Konstitucionālā tiesa sāka lietu par Stambulas konvenciju
Viļņā par godu Zviedrijas uzņemšanai NATO notiek karoga pacelšanas ceremonija
Piektdien, 8.martā, pie Lietuvas Aizsardzības ministrijas tika pacelts Zviedrijas karogs, lai apsveiktu Ziemeļvalstu kaimiņvalsti ar iestāšanos NATO, informēja ministrija. Ceremonijā piedalījās aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas), Zviedrijas vēstnieks Lietuvā Larss Vālunds (Lars Wahlund), Aizsardzības ministrijas un Lietuvas bruņoto spēku pārstāvji. “Mēs šo brīdi esam gaidījuši ilgu laiku. Beidzot mēs varam sveikt Zviedriju NATO! Zviedrijas dalība NATO ir svarīga ne tikai drošības situācijai Baltijas jūras reģionā. Zviedrija ar savām militārajām spējām būtiski stiprinās atturēšanas spēju miera laikā un krīzes situācijās un veicinās stabilitāti ne tikai mūsu reģionā, bet arī visā aliansē kopumā,” sacīja Anušausks.
Liepai un Kudimovam atņem Lietuvas pilsonība
Valsts prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) ir atņēmis Lietuvas pilsonību Krievijā dzīvojošajai baletdejotājai Ilzei Liepai un uzņēmējam, bijušajam KGB darbiniekam Jurijam Kudimovam, kuriem Lietuvas pilsonība piešķirta izņēmuma kārtā, ceturtdien, 7.martā, paziņoja Nausēdas preses pārstāvis Rids Jasjuļonis (Ridas Jasiulionis). Pagājušajā mēnesī Pilsonības komisija ieteica Nausēdam atņemt abām personām Lietuvas pilsonību. Ierosinājums atņemt Lietuvas pilsonību Liepai, kurai bija gan Lietuvas, gan Krievijas pase, nāca pēc baletdejotājas intervijas Krievijas plašsaziņas līdzekļiem, kurā viņa nosodīja Baltijas valstu rīcību un pauda atbalstu prezidenta Vladimira Putina karam Ukrainā. Ierosinājums atņemt Kudimovam Lietuvas pilsonību sekoja Valsts drošības departamenta ziņojumam, ka viņš to ieguva 1998.gadā, slēpjot personisko informāciju, tostarp to, ka viņš bija Padomju Savienības KGB izlūkdienesta virsnieks.
Lietuva 2023.gadā notvēra vairākus aizdomās turētos Baltkrievijas spiegus
Pagājušajā gadā tika notverti vairāki Lietuvas pilsoņi, kurus turēja aizdomās par spiegošanu Baltkrievijas labā, ceturtdien, 7.martā, paziņoja Lietuvas izlūkdienesti. Ceturtdien publicētajā 2023.gada draudu nacionālajai drošībai novērtējumā aģentūras arī ziņo, ka Baltkrievijas diplomāti iebiedē Minskā strādājošos Lietuvas diplomātus, mēģinādami viņus savervēt. Baltkrievijas īpašie dienesti vēršas arī pret lielo baltkrievu diasporu Lietuvā. Saskaņā ar ziņojumu 2023.gada otrajā pusē Lietuvā tika aizturēti vairāki Lietuvas pilsoņi, kurus tur aizdomās par sadarbību ar Baltkrievijas izlūkdienestiem. Visiem tika izsniegti paziņojumi par aizdomām.
Premjerministre Bukarestē ar Rumānijas un Somijas līderiem runā par atbalstu Ukrainai
Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) ceturtdien, 7.martā, Bukarestē tikās ar Rumānijas prezidentu Klausu Johani (Klaus Iohannis) un Somijas premjerministru Peteri Orpo (Petteri Orpo) un pārrunāja nepieciešamību stiprināt NATO un sabiedroto vienotību un mobilizēt lielāku atbalstu Ukrainai. Lietuvas premjerministre uzsvēra to, cik svarīga ir sabiedroto vienotība, cenšoties panākt Ukrainas uzvaru. Tāpat trešdien, 6.martā, Šimonīte uzstājās “Eiropas Tautas partijas” kongresā un piedalījās diskusijā Eiroatlantiskajā noturības centrā, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta drošības situācijai Melnajā jūrā, kā arī citiem ar reģionālo drošību un noturības stiprināšanu saistītiem jautājumiem.
Ministrija ievieš stingrākus azartspēļu biznesa noteikumus
Lietuvas Finanšu ministrija ir izstrādājusi likumdošanas grozījumus, lai noteiktu stingrākus azartspēļu biznesa noteikumus, tostarp uzliekot par pienākumu azartspēļu organizētājiem uzraudzīt cilvēkus, kas ir atkarīgi no azartspēlēm vai zaudē lielas naudas summas, trešdien, 6.martā, paziņoja ministrija. Kā norāda ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta vecākā padomniece Vilija Petroniene (Vilija Petronienė), grozījumi paredzēs, ka azartspēļu organizētājiem būs jāievieš atbildīgas spēlēšanas pasākumi, kā arī tiks pastiprināti pasākumi, lai novērstu to, ka uzņēmumi pārkāpj likumu. Priekšlikumā arī paredzēts paplašināt azartspēļu tirgus uzrauga pilnvaras.
FNTT uzsāk pārbaudi par Stepukoņa izmeklēšanas izbeigšanu
Lietuvas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienests (FNTT) ir uzsācis iekšēju izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai amatpersonu darbs varēja būt efektīvāks, reaģējot uz iepriekšējiem ziņojumiem par to, ka bijušais “BaltCap Infrastructure Fund” partneris Šarūns Stepukonis (Sarunas Stepukonis), iespējams, ir piesavinājies un izšķērdējis miljoniem eiro, trešdien, 6.martā, paziņoja FNTT vadītājs Rolands Kiškis (Rolanda Kiskis). Izmeklēšana koncentrēsies uz FNTT pirmstiesas izmeklēšanu, kas izbeigta 2022.gadā. Stepukonis tiek turēts aizdomās par vairāk nekā 27 miljonu eiro piesavināšanos, un prokurori uzskata, ka viņš lielāko daļu – vairāk nekā 20 miljonus eiro – nospēlējis.
“airBaltic” no maija piedāvās lidojumus no Viļņas uz Hamburgu un Lisabonu
Latvijas aviokompānija “airBaltic” no maija piedāvās lidojumus no Viļņas uz Hamburgu un Lisabonu, trešdien, 6.martā, paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis (Marius Skuodis). Saskaņā ar ieguldījumu modeļa līgumu, ko parakstīja “Lietuvos Oro Uostai” (Lietuvas lidostas, LTOU) un “airBaltic”, Lietuvas lidostu operators kompensēs aviokompānijai zaudējumus, ja maršruti būs nerentabli, un pārvadātājs atmaksās naudu, kad lidojumi kļūs rentabli.
Ministrija ierosina stingrākus noteikumus ārvalstu darba ņēmējiem
Lietuvas Iekšlietu ministrija ir ierosinājusi grozījumus likumā “Par ārzemnieku tiesisko statusu”, kuru mērķis ir noteikt stingrākas prasības ienākošajiem ārvalstu darba ņēmējiem un uzņēmējiem, kas viņus uzaicina, otrdien, 5.martā, preses konferencē paziņoja iekšlietu ministre Agne Bilotaite (Agnė Bilotaitė). Grozījumos ierosināts noteikt darba devējiem pienākumu nodarbināt ārzemniekus uz pilnu slodzi un atjaunot prasību darba devējiem sniegt informāciju par ārzemnieku kvalifikāciju un pieredzi. Saskaņā ar priekšlikumu Lietuvā drīkstētu strādāt tikai ārvalstnieki, kuriem ir uzturēšanās atļauja, un tiktu atcelta iespēja strādāt valstī pēc ieceļošanas bezvīzu režīmā vai ar Šengenas vīzu. Ierosināts arī ierobežot darba devēju skaitu, pie kuriem var strādāt ārzemnieks, līdz ne vairāk kā trīs. Turklāt, ja ārzemnieks neiesniedz nodokļu deklarācijas, lai gan saskaņā ar Lietuvas likumiem viņam tas ir jādara, viņam varētu liegt termiņuzturēšanās atļauju Lietuvā vai arī viņš varētu zaudēt esošo atļauju.
“LTG Link” sāk vilcienu biļešu pārdošanu “Google Maps”
Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma “Lietuvos geležinkeliai” (LTG) pasažieru pārvadājumu uzņēmums “LTG Link” otrdien, 5.martā, paziņoja, ka pēc partnerības līguma parakstīšanas ar Vācijas uzņēmumu “Distribution Technologies”, kas savieno pārvadātājus visā pasaulē, LTG ir sācis pārdot vilcienu biļetes, izmantojot pasaulē populārāko karšu servisu “Google Maps”. Līgums arī nodrošinās piekļuvi vairāk nekā 150 pārvadātājiem un pārdošanas platformām visā pasaulē, un pašlaik notiek sagatavošanās darbi, lai uzsāktu biļešu pārdošanu, izmantojot citas populāras sistēmas, piemēram, “Omio”, “The Trainline”, “Kiwi”, “Booking.com”, “Trip.com” un “Kayak”.
Konstitucionālā tiesa sāk lietu par Stambulas konvenciju
Lietuvas Konstitucionālā tiesa pirmdien, 4.martā, rakstveida procedūrā sāka izskatīt parlamenta lūgumrakstu par Stambulas konvencijas atbilstību valsts konstitūcijai. Parlaments pagājušajā rudenī lūdza Konstitucionālās tiesas atzinumu par to, vai Stambulas konvencijas normas par dzimumu no sociālās perspektīvas, vardarbību pret sievietēm dzimuma dēļ un materiāla par nestereotipiskajām dzimumu lomām iekļaušanu oficiālajā izglītības programmā, kā arī citas normas atbilst konstitūcijai. Lūgumrakstu ierosināja parlamenta priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena (Viktorija Čmilytė-Nielsen), kura norādīja, ka Lietuva jau desmit gadus ir parakstījusi Stambulas konvenciju, bet nav to ratificējusi.
