Pagājušajā nedēļā par Ukrainas karoga apgānīšanu arestēti divi ungāri; Eiropas Komisija (EK) paziņoja, ka lūgs Lietuvai paskaidrot banku solidaritātes nodevas apmēru
Lietuva apsver aizsardzības nodokli
Aizsardzības nodokļa ieviešanas princips ir apsveicams, taču, diskutējot par to, ir svarīgi zināt, no kā un kā tas tiktu iekasēts, ceturtdien, 19.oktobrī, sacīja prezidenta Gitana Nausēdas (Gitanas Nausėda) galvenais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Kēstutis Budris (Kestutis Budrys). “Protams, ir iespējams un ir vērts runāt par papildu aizsardzības nodokļiem, bet tikai tad, kad tiek plānots aizsardzības izdevumu palielinājums ilgtermiņā. Pats princips ir taisnīgs, pilsonisks un solidārs, bet par pašu modeli, kādam tam vajadzētu izskatīties, mēs varam runāt tikai tad, kad “kārtis tiks liktas uz galda”,” viņš uzsvēra. Ņemot vērā prezidenta kancelejas un dažu deputātu kritiku par to, ka nākamā gada valsts aizsardzības budžeta projektā nav paredzēti līdzekļi Valsts aizsardzības padomes apstiprinātajam plānam izveidot Lietuvas Sauszemes spēku nodaļu, tiek diskutēts par papildu finansējumu aizsardzībai. Pašlaik valdība ierosina 2024.gadā aizsardzībai tērēt 2,71% no IKP, no kuriem 2,52% nāktu no valsts budžeta, bet pārējais – no tā sauktajām banku “solidaritātes iemaksām”.
Blue/Yellow uzsāk jaunu projektu, lai Ukrainai piesaistītu desmit miljonus eiro
Nevalstiskā organizācija Blue/Yellow ir palaidusi darbībā jaunu digitālo rīku, lai Ukrainai piesaistītu 10 miljonus eiro, ceturtdien, 19.oktobrī, paziņoja organizācija. Projekts Digital UA Soldiers (Digitālie Ukrainas kareivji) ļaus ikvienam Ukrainas atbalstītājam Lietuvā un visā pasaulē iegūt savu digitālo kareivi projekta tiešsaistes platformā. Visi savāktie līdzekļi tiks novirzīti Ukrainas atbalstam, nodrošinot dronus, optiku, nakts redzamības aprīkojumu, transportlīdzekļus un citas nepieciešamas preces. Organizācijas mērķis līdz gada beigām ir savākt vismaz vienu miljonu eiro, bet kopējais mērķis ir desmit miljoni eiro Ukrainas atbalstam. Saskaņā ar Blue/Yellow teikto, šo summu varētu palielināt, ja projekts izrādīsies veiksmīgs ārvalstīs. Projekta mērķis ir ļaut cilvēkiem iesaistīties Ukrainas atbalstīšanā, izmantojot interaktīvu spēli. Ziedojot jebkādu naudas summu, ikviens var kļūt par virtuāla Ukrainas karavīra īpašnieku un izvēlēties, kur Ukrainā izvietot karavīru.
Aizsardzības ministrs aicina Čehiju pievienoties NATO RADM
Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas) ceturtdien, 19.oktobrī, tikās ar Čehijas vēstnieku Lietuvā Alešu Opatu (Aleš Opata) un pateicās par viņa valsts apņemšanos ar savām spējām stiprināt NATO austrumu robežu aizsardzību. Viņš arī aicināja vēstnieku pievienoties NATO Rotācijas gaisa telpas aizsardzības modelim (RADM). Pēc ministra teiktā, īpaši atzinīgi tika novērtēts Čehijas lēmums no 2022.gada aprīļa līdz oktobrim veikt paplašinātu un pastiprinātu NATO gaisa telpas patrulēšanas misiju Baltijas valstīs. Anušausks arī aicināja Čehiju piedalīties kopīgās mācībās, lai praksē īstenotu NATO Rotācijas gaisa aizsardzības modeli.
Viļņa ieņem 65. vietu pasaules viedo pilsētu indeksā
Viļņa šogad pirmo reizi tika iekļauta IMD viedo pilsētu indeksa ziņojumā, ierindojoties 65. vietā no 141 pilsētas visā pasaulē. Viļņas digitalizācijas procesus attīstošā uzņēmuma Vilniaus Planas produktu attīstības vadītājs Donāts Gudelis (Donatas Gudelis) apgalvo, ka Lietuvas galvaspilsētas tehnoloģiskā attīstība piedāvā vairāk iespēju, nekā dažām pilsētām, kas pasaules indeksā ierindotas augstāk, ceturtdien, 19.oktobrī, presei norādīja Gudelis. Cīrihe (Šveice), Oslo (Norvēģija) un Kopenhāgena (Dānija) ir šī gada reitinga līderes, savukārt tādas lielās Āzijas pilsētas kā Pekina (Ķīna) un Seula (Dienvidkoreja) ir izvirzījušās indeksa augšgalā. Viļņa ierindojas 34. vietā no 57 Eiropas pilsētām un no trim Baltijas valstīm ierindojas aiz Tallinas.
Diviem ungāriem par Ukrainas karoga apgānīšanu Viļņā piespriests naudas sods
Viļņas prokurors ir lūdzis tiesai uzlikt naudas sodu diviem Ungārijas pilsoņiem par Ukrainas karoga apgānīšanu. Vēlā 15.oktobra vakarā divi iereibuši ungāri no kādas ēkas fasādes Didžioji ielā Viļņā noņēma Ukrainas karogu, ielika to atkritumu tvertnē un uz tā uzspļāva, ceturtdien, 19.oktobrī, paziņojumā presei norādīja Ģenerālprokuratūra. Pēc tam, kad garāmgājēji ziņoja par incidentu, 26 un 36 gadus vecie ungāri tika aizturēti. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka vīrieši bija ieradušies Lietuvā, lai noskatītos Lietuvas un Ungārijas futbola spēli. Saskaņā ar prokuroru sniegto informāciju ungāri nespēja paskaidrot, kāpēc viņi apgānija Ukrainas karogu.
Norimuši sprādzienu draudu e-pasti Lietuvā
Lietuvas iestādes ceturtdien, 19.oktobrī, nav saņēmušas nevienu e-pasta vēstuli ar bombardēšanas draudiem, kas liecina, ka kiberuzbrukums vismaz pagaidām ir norimis, paziņojis Valsts krīzes vadības centra (VKVC) vadītājs Vilmants Vitkausks (Vilmantas Vitkauskas). No pagājušās piektdienas līdz trešdienai skolām, bērnudārziem un pašvaldību ēkām visā Lietuvā tika nosūtīti tūkstošiem viltus sprādzienu draudu. Arī Latviju un Igauniju pārpludināja līdzīgi e-pasti. Lietuvas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka tas bija reģionāls kiberuzbrukums. VKVC uzbrukumu ir saistījusi ar Krieviju. Amatpersonas un politiķi brīdina, ka viltus bombardēšanas draudu mērķis ir destabilizēt situāciju, radīt paniku un pārslogot iestādes.
Ārlietu ministrs saka, ka prezidents pienācīgi nerisina vēstnieku jautājumu
Valsts prezidents Gitans Nausēda konstruktīvi nerisina jautājumu saistībā ar Lietuvas vēstnieku Apvienotajā Karalistē Eitvīdu Bajarūnu (Eitvydas Bajarūnas), kurš tiek apsūdzēts mobingā, trešdien, 18.oktobrī, paziņoja ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis). Landsberģa reakciju izraisīja Nausēdas paziņojums, kurā prezidents ministra lēmumu izsaukt vēstnieku uz Viļņu uz konsultācijām raksturoja kā “nenopulētu lēmumu, kas neko neatrisinās”. Vēstniecības Londonā darbinieki bija apsūdzējuši Bajarūnu par nepiemērotu uzvedību un darba apstākļiem. Pēc sūdzību izmeklēšanas Ārlietu ministrijas Ģenerālinspekcija paziņoja, ka tā ir konstatējusi pārkāpumus un ieteikusi pārskatīt viņa piemērotību vēstniecības vadītāja amatam. Bajarūns apgalvo, ka ministrija viņu pakļauj psiholoģiskai vardarbībai, jo viņa reputācijai kaitē informācijas noplūde plašsaziņas līdzekļos.
EK lūdz Lietuvu paskaidrot banku solidaritātes nodevas piemērošanu
EK izmeklē Lietuvas Banku asociācijas (LBA) sūdzību par šogad ieviesto banku solidaritātes nodevu, otrdien, 17.oktobrī, paziņoja LBA. LBA vērsās Komisijā augustā, apgalvojot, ka banku nodokļa modelis kropļo konkurenci, jo dažu finanšu tirgus dalībnieku un nozaru atbrīvošana no nodevas ir nelikumīgs valsts atbalsts un var būt pretrunā ES tiesību aktiem, piemēram, diskriminācijas aizlieguma principam. Jaunais nodoklis tika ieviests, jo paredzams, ka Lietuvas komercbankas šogad gūs bruto peļņu aptuveni viena miljarda eiro apmērā, ko veicināja ECB procentu likmju paaugstināšana un banku lielā peļņa no līdzdalības ECB. Lietuva sagaida, ka divu gadu laikā no bankām iekasēs aptuveni 400 miljonus eiro, un plāno šos līdzekļus izmantot aizsardzībai, militārajai un civilā transporta infrastruktūrai.
Seima tiesībsargs informē ECT, ka Lietuva migrantus turēja necilvēcīgos apstākļos
Migranti Lietuvā tiek turēti necilvēcīgos apstākļos, Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECT) ir paziņojis Seima tiesībsargs. Seima tiesībsarga birojs trešdien, 18.oktobrī, paziņoja, ka ir iesniedzis savus pirmos apsvērumus ECT lietā par migrantu aizturēšanu Lietuvā. Seima tiesībsardze Ērika Leonaite (Erika Leonaitė) Strasbūras tiesai norādīja, ka izmitināšanas apstākļu līmenis un raksturs, kā arī faktiskie ierobežojumi, kuriem ārvalstnieki tika pakļauti, bija pielīdzināmi de facto aizturēšanai, jo viņu brīvība tika ierobežota. “Turklāt Ķīrbatu ārvalstnieku reģistrācijas centrā noteiktu laiku attieksme bija necilvēcīga un pazemojoša,” teikts ziņojumā. Seima tiesībsargs norādīja, ka visi patvēruma meklētāji Lietuvā tajā laikā tika ievietoti slēgtās ārvalstnieku izmitināšanas vietās bez tiesībām brīvi pārvietoties valsts teritorijā, veikt patstāvīgus lēmumus un vērsties tiesā. Turklāt tiem, kas tika pārvietoti uz Ķīrbatu centru, bija ierobežota piekļuve ārpasaulei un viņi bija izolēti. 2021.gadā Lietuvā no Baltkrievijas nelegāli ieceļoja gandrīz 4 200 migrantu.
