Pagājušajā nedēļā Lietuvas universitātē atklāja pirmo 3D medicīnas printeri; Indijas sieviete gājusi bojā, kad automašīna ar migrantiem iebrauca upē.
Prezidents gatavs parakstīt dekrētu par pilsonības atņemšanu daiļslidotājai
Valsts prezidents Gitāns Nausēda (Gitanas Nausėda) piektdien, 15.septembrī, paziņoja, ka viņš ilgi negaidīs, lai parakstītu dekrētu par Lietuvas pilsonības atņemšanu Krievijas daiļslidotājai Margaritai Drobiazko. Viņš norādīja, ka to izdarīs pirms došanās uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālo asambleju Ņujorkā, kas norisināsies nākamnedēļ. Pilsonības komisija ceturtdien ieteica atņemt Drobiazko Lietuvas pilsonību, kā iemeslu minot viņas publisko atbalstu Kremļa režīmam. Daiļslidotāja šonedēļ atklātā vēstulē norādīja, ka viņa nav iesaistīta Krievijas propagandā, bet gan izplata kultūras un labestības gaismu. Drobiazko 1993.gadā tika piešķirta Lietuvas pilsonība par nopelniem sportā un par valsts vārda popularizēšanu. Drobiazko un viņas vīrs Povils Vanags (Povilas Vanagas) agrāk ir pārstāvējuši Lietuvu dažādos čempionātos.
Dažu skolu skolotāji uzsāk streiku
Piektdien, 15.septembrī, dažās Lietuvas skolās skolotāji rīkoja divu stundu brīdinājuma streiku. Lietuvas Izglītības darbinieku arodbiedrība (LŠDPS) paziņoja, ka 228 izglītības iestādēs – skolās, bērnudārzos un izglītības centros – gaidāms, ka akcijai pievienosies aptuveni 5 000 skolotāju un citu izglītības darbinieku. Starp tām ir 33 izglītības iestādes Viļņā, 44 Klaipēdā, 17 Alītā, 20 Panevēžā un tikai trīs Kauņā, norādīja arodbiedrības vadītājs Andrjus Navicks (Andrius Navickas). Dažas skolas ir atcēlušas pirmās divas mācību stundas, savukārt citās piektdien mācību process notiek attālināti. LŠDPS pieprasa palielināt skolotāju algas par 20% no septembra un vēl par 30% no janvāra, kā arī samazināt skolēnu skaitu klasēs. Izglītības ministrs Gintauts Jakšts (Gintautas Jakštas) apgalvo, ka skolotāju algas, saskaņā ar vienošanos, tika paaugstinātas jau janvārī un ka no septembra nav iespējams tās palielināt vēl. Ja līdz septembra beigām netiks panākta vienošanās par prasībām, arodbiedrība plāno rīkot plašāka mēroga streiku.
Ārlietu ministrija pārbauda vēstniecību Londonā
Lietuvas Ārlietu ministrija ir uzsākusi pārbaudi par reprezentācijas līdzekļu izlietojumu vēstniecībā Londonā pēc tam, kad tika saņemta informācija par divu diplomātu – vēstnieka Apvienotajā Karalistē Eitvīda Bajarūna (Eitvydas Bajarūnas) un NATO vēstnieka Deivida Matuliona (Deividas Matulionis) – iespējamiem pārkāpumiem. Ziņu portāls delfi.lt augustā ziņoja, ka Ārlietu ministrija saņēmusi sūdzības no darbiniekiem par iespējamu Bajarūna mobingu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Izskanēja arī pārmetumi, ka Matulions, iespējams, nav pildījis valsts institūciju piešķirtos uzdevumus un iespējams, vājinājis Lietuvas sarunu pozīcijas sarunās par NATO samita Viļņā dokumentiem.
LTG līdz 2027.gadam iegādāsies vismaz 17 elektrolokomotīves.
Lietuvas valsts dzelzceļa grupas Lietuvas Dzelzceļš kravu pārvadājumu uzņēmums LTG Cargo ceturtdien, 14.septembrī, paziņoja, ka vēlas iegādāties vismaz 17 elektrolokomotīves un nodot tās ekspluatācijā līdz 2027.gadam, paziņoja grupas izpilddirektors Egidijus Lazausks (Egidijus Lazauskas), norādot, ka konkurss piesaistījis ievērojamu potenciālo piegādātāju interesi. LTG Cargo vēlas iegādāties elektrolokomotīves kravu pārvadājumiem starp Viļņu un Klaipēdas jūras ostu, un šajā projektā plānots ieguldīt aptuveni 100 miljonus eiro.
Tiek palaists pirmais 3D medicīnas printeris
Lietuvas Veselības zinātņu universitātē ir atklāts pirmais apstiprinātais 3D medicīnas printeris Eiropā. Ceturtdien, 14.septembrī, universitāte paziņoja, ka ar šo ierīci var radīt katram pacientam pielāgotas personalizētas zāles, apvienojot vairākas vielas vienā tabletē, palielināt zāļu efektivitāti, un samazināt blakusparādības. Printeris vienā tabletē ļauj ievietot dažādas mikrokapsulas, pārklājot tās ar dažādiem palīgvielu slāņiem, kas regulē ārstniecisko vielu izdalīšanos. Universitāte norāda, ka jaunais 3D printeris ir pirmais šāda veida printeris Eiropā un viens no pirmajiem pasaulē.
Opozīcijas LZZS atkāpjas no līguma par valsts izglītību
Lietuvas opozīcijā esošā Lietuvas Zemnieku un Zaļo savienība ir nolēmusi atkāpties no valsts izglītības līguma, ko pirms diviem gadiem parakstīja valsts politiskās partijas. Šādu lēmumu pieņēma partijas valde, trešdien, 13.septembrī, paziņoja partijas līderis Ramūns Karbauskis (Ramūnas Karbauskis). “LZZS ir izvērtējusi situāciju un pieņēmusi lēmumu atkāpties no 2021.gadā noslēgtā nacionālā līguma par izglītības politiku, pamatojoties uz izglītības jomas ikdienas situācijas pasliktināšanos,” sacīja Karbauskis. Savukārt izglītības, zinātnes un sporta ministrs Gintauts Jakšts šo soli vērtē kā izvairīšanos no atbildības. Pēc viņa teiktā, līgums ir spēkā līdz 2030.gadam un līdzšinējā valdība ir atbildīga par savu saistību izpildi līdz 2024.gada beigām. Cita opozīcijas partija – Darba partija – iepriekš paziņoja, ka apsver iespēju izstāties no līguma, norādot, ka spers šādu soli, ja apstiprināsies, ka partiju vienošanās par izglītības politiku Lietuvā netiek īstenota.
Ikvienam, kas vecāks par 6 mēnešiem, būs tiesības uz COVID injekcijām.
COVID-19 vakcinācija šosezon būs pieejama visiem Lietuvas iedzīvotājiem no sešu mēnešu vecuma un vecākiem, un to bez maksas varēs saņemt tie, kas ir apdrošināti, trešdien, 13.septembrī, paziņoja Veselības ministrija. Ministrija plāno iepazīstināt sabiedrību ar vakcinācijas stratēģiju septembra beigās. Varas iestādes apsvērs epidēmijas izsludināšanu valsts vai pašvaldību līmenī, ja kumulatīvā saslimstība ar gripu, COVID-19 un saaukstēšanās slimībām pārsniegs 1 500 saslimšanas gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju nedēļā un ja koronavīrusa un gripas pacienti ilgāk nekā nedēļu aizņems vairāk nekā 1 500 slimnīcu gultas un 120 vai vairāk intensīvās terapijas nodaļas gultas. Veselības ministrija pēdējās nedēļās katru dienu ir reģistrējusi gadījumu skaita pieaugumu.
Automašīnai ar migrantiem iebraucot upē, bojā iet sieviete
Trešdienas, 13.septembra, agrā rīta stundā Lietuvas dienvidos, gāja bojā kāda indiešu sieviete, kad automašīna ar nelegālajiem migrantiem iebrauca upē, paziņoja Policijas departaments. Marijampoles rajona policija plkst. 3.36 saņēma ziņojumu, ka automašīna Mazda pārvadājot nelegālos migrantus. Automašīna tika pamanīta uz ceļa Marijampole-Kalvarija, taču pēc policijas signāla tā neapstājās. Mazda nobrauca no ceļa un iebrauca Šešupes upē Ļudvinavā ap plkst. 3.50. Policija aizturēja trīs vīriešus, nelegālos migrantus, iespējams, Indijas pilsoņus, un ir sākusi automašīnas vadītāja meklēšanu. Negadījumā gāja bojā pasažiere, kas, domājams, bija Indijas pilsone. Sākotnējā informācija liecina, ka nelegālie migranti Lietuvā bija ieradušies no Latvijas.
Sieviešu iesaukšana armijā būs iespējama pēc vispārējas vīriešu iesaukšanas
Lietuva varētu ieviest obligāto militāro dienestu sievietēm tikai tad, kad būs ieviesta vispārējā obligātā vīriešu iesaukšana, otrdien, 12.septembrī, paziņoja prezidenta Gitāna Nausēdas galvenais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Kēstutis Budris (Kestutis Budrys). Šis padomnieka komentārs izskanēja pēc tam, kad Lietuvas Biznesa konfederācija un asociācija Lyderė (Sieviešu līderes) aicināja Aizsardzības ministriju uzsākt diskusijas par obligāto militāro dienestu sievietēm. Aizsardzības ministrija nesen parlamentā iesniedza likumprojekta reformu par militāro dienestu, taču tā neparedz ne vispārējo obligāto dienestu vīriešiem, ne obligātu militāro dienestu sievietēm.
Pabeigta izmeklēšana pret vīrieti, kas apsūdzēts par spiegošanu Baltkrievijas labā
Lietuvas tiesībaizsardzības iestādes pirmdien, 11.septembrī, pabeidza Viļņas iedzīvotāja Manta Danieļus (Mantas Danielius), kurš tiek turēts aizdomās par spiegošanu Baltkrievijas labā, lietas izmeklēšanu un gatavojas to nākamnedēļ nodot tiesai. Pirmstiesas izmeklēšanu šajā lietā veica Lietuvas Kriminālpolicijas birojs, un to uzraudzīja Viļņas apgabala prokuratūra. Danieļus tiek turēts aizdomās par to, ka, pildot kādas citas valsts uzdevumu, ir nolaupījis, iegādājies, vai citādi vācis un nodevis informāciju, kas ir Lietuvas valsts noslēpums, vai citu informāciju, kas ir svarīga kādas ārvalsts izlūkdienestiem. Viņš tiek turēts aizdomās par spiegošanu, par ko soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no sešiem līdz 15 gadiem.
